Trochosa terricola Thorell, 1856

Trochosa terricola Thorell, 1856 attēls

latviski:

angliski: ground wolf-spider

vāciski: Gewönliche Nachtwolfspinne

zviedru: skogsbjörnspindel

igauņu:

lietuviešu: paprastasis slampinėlis

krievu: земляной паук

  • trochosa-terricola-thorell-1856
  • trochosa-terricola-thorell-1856-2

Apraksts:

Diezgan liels zirneklis, kuram piemīt nelielas augumu atšķirības starp tēviņiem un mātītēm: tēviņi 0,7-0,9 cm lieli; mātītes - līdz 1,4 cm garas. Tumši krāsots, robusts un spēcīgs zirneklis, diezgan blīvi apmatots ar īsiem matiņiem. Mātīte ir salīdzinoši tumšāka. Galvkrūtis sarkanīgi brūnas ar gaišāku garenisku viduslīniju, kas galvas priekšdaļā šaurāka un aptver uzreiz aiz acīm atrodošos divus tumšus, gareniskus laukumus. Uz vēdera tumšais plankums sirds apvidū maz izteikts, ar tumšākas svītras tikko jaušamu apmali, kopumā maz atšķiras no vēdera pamatkrāsas. Papildus pie tumšā plankuma ir arī gaišāku punktu pāris. Tēviņa krāsojums kopumā ir gaišāks, arī tumšais plankums uz vēdera sirds apvidū ir salīdzinoši gaišāks. Kāju krāsojums abiem dzimumiem daudzmaz vienkrāsains, maz vai nemaz neatšķiras no ķermeņa pamatkrāsas. Tipisks zemes zirneklis, uzturas ļoti dažādos biotopos: pļavās, mežos un mežmalās, arī saimnieciski būtiski ietekmētās vietās. Medī dažādus kukaiņus uz zemes; to dara aktīvi, jo ķeramtīklus neauž. Lai gan šo sugu atrod arī dūksnainās un visai mitrās vietās, tiek uzskatīts, ka tai vislabāk patīk sausas, atklātas vietas, un šādos biotopos suga atrodama visbiežāk. Sastopams no maija līdz oktobrim mūsu klimatiskajā joslā. Nakts un krēslas aktivitātes zirneklis, dienu pavada paslēpies sūnās, nobirušajās lapās un līdzīgās slēptuvēs. Mātītes olu kokonus novieto sekli zemē ieraktā alā un apsargā līdz šķilšanās brīdim.

Izplatība:

Plaši Holarktikā sastopams vilkzirnekļu dzimtas zirneklis. Eiropā un tajā skaitā Latvijā sastopams visā teritorijā.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Steatoda grossa (C.L.Koch, 1838)

  •  attēls

    Diplocephalus picinus (Blackwall, 1841)

  •  attēls

    Ero furcata (Villers, 1789)