Ganībērču dzimta (Ixodidae)

Ērču kārtas dzimta. Pieder asinssūcējas ērces. Apveids ovāls, pieaugušā stadijā ap 1-4 mm lielas, asinis piesūkušās ap 1 cm. Uz muguras raksturīgs hitīna vairogs. Tēviņiem tas klāj visu ķermeni, tāpēc tie izskatās melni iepelēki (vai citā tonī, ko noteic vairoga krāsa), bet mātītēm - tikai priekšdaļu, tāpēc ķermeņa aizmugures daļa ir sarkanīga. Mātītes ir ļoti auglīgas, izdējot līdz 8000 olu, parasti 3000-5000.

Asinis sūc no dažādiem dzīvniekiem, vairākas sugas - arī no cilvēka. Parasti sausās vietās mūsu klimatā uzturas garā zālē vai uz zemiem krūmiem, kur, raksturīgi turot izstieptas priekškājas tvērienam, gaida piemērotu saimnieku. Ja to neizdodas sagaidīt, ērce iet bojā, jo pārtiek tikai no asinīm. Asins sūkšana ilgst 2-6 dienas, šajā laikā ērce manāmi palielinās apmērā.

Pārnēsā bīstamas slimības, tajā skaitā ērču encefalītu, Laima slimību, govju asinssērgu u.c.

Biežākās ir Ixodes ricinus (suņu ērce), I.persulcatus (taigas ērce), pēdējā laikā biežāka kļūst arī pļavas ērce Dermacentor reticulatus, kā pamatareāls ir vairāk Eiropas vidus un dienvidu daļā un Āzijā, taču, iespējams, klimata izmaiņu dēļ šī suga diezgan strauji virzās uz ziemeļiem. No pie mums jau pierastajām ērcēm šī suga atšķiras pēc pelēkbrūni raiba (tēviņi) vai sarkanīgi-brūni raiba (mātītes) mugurpuses krāsojuma. Īpatnējā krāsojuma dēļ dažkārt šo sugu latvisko kā "ornamentēto pļavērci".

Pasaulē ganībērču dzimtā nodala ap 700 sugu; tās sastopamas dažādās klimata joslās. Latvijā 6 sugas.