Ērču kārta (Acarina)

Zirnekļveidīgo klases kārta. Sīki - no milimetra daļām līdz 1(2) cm, visbiežāk ap 1 mm gari - posmkāji ar saplūdušu ķermeni (galva, krūtis, vēders). Galvas priekšdaļā ir mute - grauzēja vai dūrēja tipa. Ķermenis ieapaļš, ar vai bez cietiem (hitinizētiem) vairogiem. Raksturīgi 4 pāri ejkāju, no kurām priekšējais pāris kalpo arī satveršanai.

Ērces ir dažāda barošanās veida zirnekļveidīgie (tās nav kukaiņi!): tās var būt plēsīgas, parazitējošas, pārtikt no augu sulām vai atmirstošām organiskajām vielām. Attīstības ciklu veido 3 stadijas: ola, kāpurs (nimfa, kas daudzmaz līdzīga pieaugušajiem) un pieaudzis indivīds. Ļoti dažādā vidē un klimata joslās dzīvojošas sugas. Nav pietiekami izpētītas. Pasaulē nodala ap 50'000 sugu, lai gan faktiskais skaits tiek lēsts daudzkārt lielāks.

Latvijā ap 600 sugu, tomēr faktiskais skaits varētu būt vismaz 1000. Latvijas ērču fauna ir ļoti nevienmērīgi izzināta.

Daudz ērču ir putnu un sīko zīdītāju parazīti - visbiežāk tās ir dažādas gamazīnērces. Ļoti sīkās samtērces parazitē uz kukaiņiem. Nopietni kaitēkļi, jo sevišķi siltumnīcās un augļkoku dārzos, ir tīklērces. Pangērces bojā koku un krūmu pumpurus un lapas. Sīkās, plēsīgās ērces pie mums mājo gan mājokļos, gan savvaļā; tās nereti pārtiek no citām kaitīgām sugām. Ūdensērces - viena no XX gs. labāk izpētītajām ērču grupām Latvijā - ir diezgan plaša. Kopumā varētu būt atrodamas ap 200 sugas Latvijā; turklāt šajā dzimtā sastopamas vienas no lielākajām ērcēm, kur dažas var būt pat 6-8 mm garas. Visbiežāk tās parazitē uz dažādiem ūdenī mītošu kukaiņu kāpuriem vai kukaiņiem (ūdensvaboles, trīsuļodu kāpuri, spāru kāpuri u.c.).

Kašķērces un spalvērces grauž ādā ejas vai pārtiek no spalvu taukainā sekrēta. Dažādos pārtikas produktos, kaltētās sēnēs, citos žāvētos produktos dažreiz ieviešas miltērces. Bruņērces dzīvo zemsedzē mežos, platības vienībā ļoti lielā skaitā (līdz pat 180'000 indivīdu uz kvadrātmetru Latvijā), pārtiek no trūdvielām.

Ganībērču dzimtā pie mums ir 6 sugas, tostarp 2 sugas, ar kurām bieži nākas saskarties dabā un kuras sīkāk aplūkotas sugu enciklopēdijā.