Apraksts:
Vidēja lieluma zirneklis - tēviņi 0,55-0,8 cm lieli, mātītes 0,8-1,1 cm lielas. Galvkrūtis diezgan plakanas, dzeltenīgas, ar tumšu trijstūrveida marķējumu galvas rajonā. Vēders liels, ovāls, ar lielu lapveida marķējumu, tā krāsojumu visbiežāk dēvē kā sudrabainu ar brūnu apmali (no tā arī cēlies zirnekļa angliskais nosaukums). Pārējā vēdera daļa gaišbrūna, dažiem īpatņiem - sarkanbrūna. Kāju krāsojums līdzīgs ķermeņa pamatkrāsai, bez gredzenveida marķējumiem (vai daži marķējumi ir ļoti šauri). Īpatnēja ir šī zirnekļa augstā aukstumizturība; reģionos, kur nav izteikta sala un sniega perioda, tā ir aktīva visu gadu, vairāk uz ziemeļiem, mērenajā klimatā - līdz pat oktobrim, novembrim. Šis zirneklis ļoti bieži dzīvo cilvēka veidotās būvēs - mājās, šķūņos, starp logu rāmjiem, dažādos tuneļos, dokos, laivu un kuģu novietnēs, taču sastopams arī krūmājos, dzīvžogos, uz klintīm un alās. Ļoti neparasts ir tā veidotais riteņveida tīkls, atstājot tukšus divus augšējā stūra sektorus. Vienīgais pavediens, kas stiepjas no tīkla centra cauri šai ar tīmekļa pavedieniem nenoaustajai daļai, ir signālpavediens, kā gals sasniedz zirnekļa slēptuvi tīkla malā. Arī noķertos kukaiņus zirneklis aiznes uz slēptuvi un tur apēd. Mātītes dzeltenīgi zīdainā pavedienā ietītus olu kokonus novieto piestiprinātus uz gludas virsmas: logu rāmju stūros, būvju iedobumos un spraugās, un līdzīgās vietās. Jaunie zirnekļi izšķiļas nākamā gada pavasarī.
Izplatība:
Ļoti plaši, bet lokāli gandrīz visos kontinentos (atskaitot Austrāliju) sastopama riteņzirnekļu dzimtas suga. Kopējā areālā tās Eiropas areāls ir visplašākais - faktiski visā kontinentā. Latvijā parasta suga visā teritorijā.
