Pachygnatha clercki Sundevall, 1823

Pachygnatha clercki Sundevall, 1823 attēls

latviski:

angliski: Clercks' thickjawed orb-weaver

vāciski: Clercks Dickkiefer-Spinne

zviedriski: ljus käkspindel

igauniski:

lietuviski: juostuotasis gūžokas

krieviski:

Apraksts:

Atšķirībā no bieži sastopamajām Tetragnatha ģints slaidzirnekļu sugām, ģintī Pachygnatha zirnekļiem vēders ir manāmi ieapaļāks un skaidri nodalāms no daudz šaurākām galvkrūtīm. Pachygnatha clercki ir neliela suga - mātītes 0,5-0,6 cm garas, tēviņi - 0,45-0,5 cm gari. Galvkrūtis sarkanīgi dzeltenas vai rūsganbrūnas, ar tumšāku apmali un vidus svītru. Galvas priekšdaļa, jo īpaši augšžokļi, tumšāk brūni. Vēdera krāsa variē no oranžas līdz tumšbrūnai vai olīvzaļai ar tumšākiem plankumiem. Uz vēdera sirds apvidū ir gaišs, šaurs marķieris ar tumšāku vidusdaļu (marķieris parasti kā gaiša, ļoti šaura josliņa stiepjas līdz pat vēdera galam), bet vēdera sānos - gaišas, paplatas, gareniskas svītras abās pusēs daudzmaz simetriski. Kāju krāsojums vairāk līdzīgs vēdera krāsai. Uzturas dažādos mitrājos, ūdensteču tuvumā, purvos, kur dzīvo zemā augājā un tuvu zemei starp augu stublājiem vai stiebriem auž nelielu riteņveida ķeramtīklu. Medī dažādus nelielus kukaiņus, kas mīt mitrājos. Miera stāvoklī ieņem tipisko slaidzirnekļu pozu - ar izstieptājm un ķermenim piekļautām kājām, taču, atšķirībā no Tetragnatha ģints sugām, salīdzinoši platā un ieapaļā vēdera dēļ izskatās mazāk slaids, lai gan ķermeņa krāsojums to labi maskē apdzīvotajā vidē.

Izplatība:

Plaši Holarktikas reģionā sastopama slaidzirnekļu dzimtas suga, plaši visā Eiropā, jo sevišķi kontinenta centrālajā un rietumu daļā. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Ero furcata (Villers, 1789)

  •  attēls

    Dicymbium tibiale (Blackwall, 1836)

  •  attēls

    Steatoda castanea (Clerck, 1757)