Apraksts:
Atšķirībā no vairuma citu zirnekļu Latvijā, kam dažas ejkājas izteikti vērstas uz priekšu, bet dažas - uz aizmuguri, parastajam medniekzirneklim visas ejkājas vērstas vairāk vai mazāk uz sāniem. Mātītes lielākas (ķermeņa garums 1,2-1,5 cm) nekā tēviņi (līdz 1 cm), galvkrūtis manāmi mazākas nekā vēders. Mātītes spilgtākas, gaišzaļas vai smaragdzaļas, vēders dzeltenīgs, pa vidu gareniska, tumša josla: no zaļganas līdz rūsgansārtai. Tēviņi zaļganbrūni, vēders dzelteni sarkanīgs, ar divām dzeltenīgām joslām. Dzīvo augstā zālē, krūmāju lapotnē, kur zaļganā ķermeņa krāsa kalpo kā lielisks maskēšanās veids, jo šis zirneklis tīklus neauž, bet uzbrūk, piezogoties upurim. Acis lielas. Priekškājas ir ļoti spēcīgas, ar tām medniekzirneklis notur notverto upuri - parasti tie ir dažādi mazi un vidēja lieluma kukaiņi. Arī citur Eiropā šai sugai labvēlīgāka klimata apgabalos pamatbiotopi ir lapkoku meži, meža pļavas ar augstu lakstaugu stāvu un krūmāji. Olas rūpīgi austā kokonā mātīte papildus ietin kāda krūma vai koka lapā. Pieauguša zirnekļa vecumu sasniedz diezgan lēni - tikai aptuveni pusotra gada laikā.
Izplatība:
Galvenokārt Eiropā siltāka klimata apgabalos (dienvidos un rietumos no Latvijas), kā arī dažviet Āzijā sastopama medniekzirnekļu dzimtas suga. Latvijā reti, pie mums tā ir vienīgā dzimtas suga.
