Apraksts:
Viens no mūsu mazākajiem riteņzirnekļiem: tēviņi tikai 0,35-0,5 cm lieli, mātītes 0,55-0,8 cm lielas. Tāpat, salīdzinājumā ar citiem riteņzirnekļiem, šī suga ir jūtami apmatotāka, sevišķi galvkrūšu daļa un vēdera priekšpuse. Ķermeņa krāsojumam piemīt lielas variācijas. Galvkrūšu pamatkrāsa ir oranžbrūna. Vēdera krāsojums no dzeltenīgi oranža līdz tumši rūsganbrūnam. Vēders diezgan plakans un platāks nekā garš. Parasti vēderu gareniski šķērso plata, tumša vidusjosla, bet vēdera priekšdaļā ir gaišāks v-burtam līdzīgs marķieris. Tumšās vidusjoslas aizmugures daļā katrā pusē parasti ir divas īsas un šauras, tumšas līnijas, kas atrodas precīzi perpendikulāri centrālajai joslai. Dažiem īpatņiem uz vēdera ir divi simetriski gaiši plankumi, citiem - spilgti brūns, liels plankums ar gaišāku apmali vēdera aizmugures daļā. Kāju krāsojums - brūns vai dzeltenīgi brūns, gredzenveida marķieri maz redzami, bet kājas ir ļoti apmatotas. Šī suga uzturas sausās, saules labi sasildītās vietās, bieži virsāja tipa sīkkrūmos, zemos kāpu kārklājos un līdzīgā augājā. Viens no tipiskākajiem augiem ir Eiropas jeb parastais dzeloņzirnis (Ulex europaeus), kas Latvijā nav sastopams; tā areāls ir vairāk uz rietumiem. Augstā saistība ar Eiropas dzeloņzirni izpaužas arī sugas angļu valodas pamatnosaukumā (Ulex europaeus angļu valodā ir 'gorse'). Nelielu riteņveida tīklu šīs zirneklis vij diezgan zemu, parasti - līdz 1 metra augstumā, kur to piestiprina pie raupjiem graudzāļu stiebriem, vai virsāja, vai citiem stingriem un zemiem augiem. Ķer dažādus kukaiņus. Parasti tīkla malā kādā sausā lapā, ziedkopā vai līdzīgā vietā ierīko slēptuvi, jo pastāvīgi tīklā neuzturas.
Izplatība:
Diezgan plašā teritorijā Palearktikā (Eiropā un Centrālajā Āzijā) sastopama riteņzirnekļu dzimtas suga. Eiropas ziemeļos sastopams līdz Baltijas valstu vidienei, Somija un Norvēģija vairs tā areālā neietilpst. Arī Vācijas ziemeļdaļas zemēs tā ir reta suga un iekļauta šo zemju Sarkanajā grāmatā gan areāla ierobežojumu, gan piemērotu biotopu pārveidošanas dēļ. Latvijā pareti visā teritorijā, atrodas jau ārpus sugas vienlaidu areāla. Pēdējā laikā šo sugu no Araneus ģints nodala savrupā Agalenatea ģintī, kas šādā gadījumā ir vienīgā ģints suga Eiropā.
