Apraksts:
Neliels zirneklis: mātītes 0,5-0,7 cm garas, tēviņi 0,3-0,45 cm gari. Labirintveida ķeramtīklus veido noēnotās vietās cilvēku mājokļus, kur tie netiek traucēti - uz griestu sijām, aizdurvēs, starp logu rāmjiem un līdzīgās vietās. Aukstākos reģionos tas bieži sastopams arī noliktavās un, jo sevišķi, siltumnīcās, kas ir pamatā zirnekļa vietējam nosaukumam vairākās valodās. Galvkrūtis gaiši vai dzeltenīgi brūnas. Vēdera krāsojumā mēdz būt plašas krāsu un marķējuma variācijas. Visbiežāk vēders ir pelēkbrūns ar haotiskiem punktveida, plankumveida vai svītrveida gaišiem un tumšiem marķējumiem. Dažiem īpatņiem mēdz būt tumši, lieli punkti vēdera centrālajā daļā. Kāju krāsojums no oranža līdz sarkanbrūnam (tēviņiem gandrīz vienkrāsains), mātītām papildus ir tumši gredzenveida marķējumi. Suga piemērotā klimatā un telpās ir aktīva visu gadu, tās kodiens cilvēkam nav bīstams. Tīklā ķer dažādus kukaiņus, tajā skaitā mājokļos nevēlamos odus, skudras, dažādas mušas, kodes un citus nelielus kukaiņus, lai gan spēj tikt galā arī ar lapsenēm. Ja zirneklis telpās kādā vietā ilgi netiek traucēts, šajā vietā uz grīdas veidojas labi redzams no tīkla izmesto un apēsto kukaiņu hitīna čaulu slānis, jo zirneklis pēc upura apēšanas to vienkārši izmet no tīkla. Parasti šī suga upuri gaida tīkla centrā vai malā, kur tā ir grūtāk pamanāma. Katrā olu kokonā ir 100-200 olu (pat līdz 400), mātīte kokonus rūpīgi apsargā un pēc izšķilšanās vēl kādu laiku rūpējas par jaunajiem zirnekļiem, līdz tie kļūst patstāvīgi un izklīst.
Izplatība:
Visā pasaulē cilvēku mītnēs sastopama labirintzirnekļu dzimtas suga. Viena no biežāk un masveidīgāk sastopamajām labirintzirnekļu dzimtas sugām.
