afalīna

Tursiops truncatus Montagu

Tursiops truncatus Montagu attēls

latviski: afalīna

angliski: bottle-nosed dolphin

vāciski: Großer Tümmler

zviedriski: öresvin

igauniski: laiksilm-delfiin

lietuviski: afalina

krieviski: афалина

Apraksts:

Ķermenis garens, torpēdveidīgs, beidzas ar lokanu bezskeleta asti, kuras galā - horizontāla, plata divdaļīga spura. Muguras vidusdaļā (centrā) atrodas vertikāla trīsstūrveidīga bezskeleta muguras spura, tā ir relatīvi gara (augstums sasniedz vismaz 10% no ķermeņa garuma), pie pamatnes plata, ar pusmēnesveida ieliekumu aizmugurējā malā. Galva neliela, purna priekšgals uzkrītoši atdalīts no pieres tauku „spilvena” ar dziļu rievu, tas ir izstiepts (uz priekšu izvirzīti, pagarināti žokļi) - veido raksturīgo „knābi”. Katrā pusē uz abiem žokļiem kopumā - (18)20-26 zobi (augšžoklī vairāk nekā apakšžoklī), tie ir spēcīgi, konusveidā nosmailoti, nediferencēti (visi vienādi), jo paredzēti tikai barības satveršanai un noturēšanai.

Galvas augšpusē atrodas viena plaisveidīga nāsu atvere. Acis nelielas. Ausu gliemežnīcu nav. Pieres daļā atrodas specifisks eholokācijas orgāns, kas uztver paša dzīvnieka iepriekš raidītās ultraskaņas atstarojumu. Priekškājas pārvērtušās slaidās spurās (krūšu spurās), pakaļkājas reducējušās. Viens pāris zīdekļu. Āda neapmatota, mīksta, gluda, elastīga, bez dziedzeriem. Labi attīstīts zemādas tauku slānis (pilda enerģijas rezervju, hidrostatisku un termoizolācijas funkciju).

Ķermeņa krāsojums mugurpusē ļoti tumšs vai pat gandrīz melns. Raksturīga izteikti melna josla („brilles”) ap acīm. Sāni vēdera virzienā pakāpeniski kļūst arvien gaišāki. Vēderpuse balta.
Ķermeņa garums dzimumgatavību sasniegušiem dzīvniekiem no (225)250 līdz 300(370) cm, svars no (150)200 līdz 300(400) kg. Tēviņi nedaudz lielāki par mātītēm.

Kariotipā 2n = 44 hromosomas.

Līdzīgā suga.
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena) ir par afalīnu mazāks (viens no mazākajiem zobvaļiem). Atšķirīgs ķermeņa krāsojums. Ievērojami īsāka muguras spura, tā ir nedaudz nobīdīta astes virzienā. Citāda galvas forma, purns īss, strups, noapaļots (nav delfīniem raksturīgā „knābja” - uz priekšu izvirzītu, pagarinātu žokļu). Iznirstot virs ūdens neizlec, tāpēc izniršanas laikā redzama tikai daļa muguras ar spuru.

Izplatība un sastopamība:

Sugas areāls plaši aptver Pasaules okeāna tropu un mērenās joslas ūdeņus. Baltijas jūrā neregulāri ieceļo izmēros lielākā - Ziemeļatlantijas - pasuga jeb nominālforma T.t.truncatus. Latvijas piekrastē reģistrēta ļoti reti (konstatēti tikai atsevišķi indivīdi).

Dzīves veids:

Nav nekādas tiešas saiknes ar cietzemi, visu mūžu pavada ūdenī. Afalīnas vienlīdz bieži sastopamas gan piekrastē, gan atklātos ūdeņos. Ja barības pietiek, tālus klejojumus neveic.

Veikls un ātrs, ar ļoti labu manevrēt spēju apveltīts peldētājs un nirējs. Ķermenim ir īpaši slīdīga virsma. Mugurkauls - lokans. Krūšu spuras kalpo stūrēšanai un bremzēšanai. Muguras spura veic stabilizatora funkcijas. Lokanā un spēcīgā aste darbojas kā dzenskrūve - pilda lokomotorās funkcijas (t.i. - nosaka pārvietošanās ātrumu). Nāsu atvere ienirstot noslēdzas ar īpašu vārstuli. Izmantojot eholokācijas spējas, spēj viegli orientēties telpā pat pilnīgā tumsā.

Lielas kopienas veido nelabprāt. Dzīvo galvenokārt nelielās grupās (5-10 īpatņi), retāk mazos bariņos (līdz 25 īpatņi). Lielākā skaitā (pat vairākus simtus) vienkop izdodas novērot salīdzinoši reti un tikai atklātos ūdeņos tālu no piekrastes.
Sugai ir izteikts savstarpējās palīdzības instinkts.

Barojas galvenokārt ar dažādām, lielākoties bentosa zivīm, ēd arī moluskus (galvkājus). Barības meklējumos nirst dziļi - līdz ūdenstilpes dibenam (nepieciešamības spiests, dziļāk par 100 m). Ar vienu ieelpu dzelmē uzturas vidēji 5-7 minūtes (no dažām sekundēm līdz 25 minūtēm). Izniršanas brīdī nereti mēdz izlekt no ūdens (pat 5 m augstu). Medī pārsvarā diennakts gaišajā periodā, lai gan, pateicoties eholokācijas sistēmai, spēj atrast potenciālos upurus arī tumsā. Laupījumu norij veselu, nesasmalcinātu. Pieaudzis dzīvnieks diennaktī apēd 10-17 kg barības.

Gan atpūšas (dienā pēc maltītes), gan guļ (naktī) tuvu ūdens virspusei.

Vairošanās laiks - pavasarī, vasarā (pārošanās periods var būt izstiepts līdz vairākām nedēļām). Grūsnība ilgst 12 mēnešus. Gadā viens metiens. Metienā 1 mazulis (retumis 2 mazuļi). Jaunās afalīnas nāk pasaulē zem ūdens. Jaundzimušā garums (80)85-120(130) cm, svars (10)11-12 kg, jau dzimstot uzreiz ir labi attīstīts. Tēviņi neuzņemas rūpes par mazuļiem. Laktācijas periods garš - var ilgt līdz pusotram gadam (reizēm ilgāk), tomēr jau (3)3,5-5(6) mēnešu vecumā, kad jaunajam dzīvniekam izauguši zobi, viņš sāk baroties arī ar cieto barību.

Dzimumgatavība iestājas (5)6-7(8) gadu vecumā (jaunajiem tēviņiem agrāk nekā jaunajām mātītēm).
Dzīves ilgums: 25-30(35) gadi.
Nopietnākie ienaidnieki sugai: smalkšķiedru zvejas tīkli, kuros sapinoties, dzīvnieki noslīkst; ūdeņu ķīmisks piesārņojums; medības traucējošs ūdens transporta līdzekļu radīts trokšņa piesārņojums; barības krājumu samazināšanās.

Statuss:

Praktiskā nozīme. Pazīstamākā no delfīnu sugām, jo ir populāra delfināriju un okeanāriju iemītniece (salīdzinoši viegli panes nebrīvi, ātri pierod pie cilvēkiem, labi pakļaujas dresūrai). Zināmā mērā kaitē zivsaimniecībai (bojā zvejas rīkus).

Aizsargājama suga. Ierakstīta Bernes konvencijas II pielikumā, Eiropas Padomes direktīvas 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un V pielikumā. Ziemeļeiropas valstu vairākums noslēdzis tā saukto ASCOBANS vienošanos par mazo vaļu (tātad, arī afalīnu) aizsardzību Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.

Kopsavilkums:

Pasaulē pazīstamākā no delfīnu sugām. Latvijas piekrastē konstatēts ļoti reti. Visu mūžu pavada ūdenī. Ir izteikts savstarpējās palīdzības instinkts. Pārtiek galvenokārt no zivīm. Gadā viena pēcnācēju paaudze. Atsevišķos gadījumos var kaitēt zivsaimniecībai. Aizsargājams.

Very rare and casual marine species along the Latvian coastline.

Очень редко; имеются только единичные сведения из морского акватория вдоль латвийского побережья.

Apskati citas sugas: