delfīnu dzimta (Delphinidae)

Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta. Pieder nelieli līdz lieli sāļūdeņos dzīvojoši ūdens zīdītāji (saldūdeņos mītošos jaunākajos laikos parasti nodala savrupā dzimtā), kā ķermeņa garums variē no 1,3 metriem līdz apmēram 9 metriem, bet svars – no 50 kg līdz apmēram 10 tonnām. Agrākajā sistemātikā tie bija apvienoti ar cūkdelfīniem (pašlaik savrupās dzimtās). Raksturīgi vienveidīgi konusveida zobi (skaitā līdz 200), pludlīnijas ķermenis, purns nereti pagarināts. Muguras spura apmēram ķermeņa vidusdaļā. Krāsojums vienveidīgs vai kontrastējoši divkrāsains (tumšs ar baltu). Ļoti labi attīstīta eholokācija un savstarpējā sazināšanās. Peldēšanas ātrums dažāds, bieži liels, strauji spēj mainīt peldēšanas virzienu, apgriezties, veikt lēcienus virs ūdens. Medījot dažkārt iepeld ļoti seklos ūdeņos, gandrīz krastā. Pārtiek no zivīm un galvkājiem, dažādiem vēžveidīgajiem, atsevišķas sugas, kā, piemēram, orkas (Orcinus orca) uzbrūk arī jūras putniem un citiem jūras zīdītājiem (gk. roņveidīgajiem). Tajā skaitā orkas uzbrūk arī piekrastē (pludmalē, uz klintīm) guļošajiem roņveidīgajiem, ja ar viļņa uzplūdienu iespējams medījumam piekļūt pietiekami tuvu un ar atplūdu atgriezties ūdenī. Dažādos ūdeņos (aukstajos, siltajos) sastopami dzīvnieki. Augsti sociāli organizēti dzīvnieki, dažreiz rotaļīga dzīvesveida, intelektuāli, pieradināmi, parasti mīt dažāda lieluma grupās vai baros.

Visā pasaulē sastopami dzīvnieki. Nodala 17–19 ģintis un 37 sugas. Latvijā viena suga.