mazais cirslis

Sorex minutus (L.)

Sorex minutus (L.) attēls

latviski: mazais cirslis

angliski: pygmy shrew

vāciski: Zwergspitzmaus

zviedru: dvärgnäbbmus

igauņu: väike-karihiir

lietuviešu: kirstukas nykštukas

krievu: малая бурозубка

Apraksts:

Ķermenis peļveidīgs, slaids. Galva ļoti liela, izstiepta. Purns pāriet slaidā, nosmaiļotā, kustīgā, ar gariem, elastīgiem taustes matiem klātā snuķī. Ausu gliemežnīcas lielas, acis mazas. Kājas īsas, vienāda garuma, pēdas piecpirkstainas. Astei pie pamata ir sašaurinājums; astes garums pārsniedz 2/3 (ir aptuveni 70%) no ķermeņa garuma.

Mazākais cirslis un mazākais zīdītājs Latvijā. Ķermeņa un galvas kopējais garums - (3,8)4,3–5,9(6,4) cm, astes garums - (3,1)3,4–4,0(4,6) cm. Dzīvnieka svars – (2,2)2,5–4,7(5,4) grami.

Ķermeņa matojums īss, mīksts, samtains, bet uz pēdām un astes tas raupjš. Aste apakšpusē pārklāta ar garākiem matiem nekā virspusē.
Mugurpuse pelēkbrūna, sāni dzeltenīgi, vēderpuse gaiši pelēka. Ziemas kažoks tumšāks: virspusē ar kafijas brūnu nokrāsu, vēderpusē tumši pelēks. Jauniem dzīvniekiem matojuma krāsa blāvāka.
Starp dzimumiem ārējas atšķirības nav.

Zobu formula: I 3/2, C 1/0, P 3/1, M 3/3 = 32

Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.

Kariotipā 2n = 42 hromosomas.

Izplatība un sastopamība:

Sugas pamatareāls ir ļoti plašs (Eirāzijas meža zona R–A virzienā no Īrijas līdz dienvidrietumu Jakutijai), - ietver Britu salas un gandrīz visu kontinentālo Eiropu, lielāko daļu Austrumāzijas (līdz Baikāla ezeram un Himalajiem) un ķīļveidā iesniedzas Dienvidāzijā ziemeļos no Tjanšana.

Latvijā sastopams bieži visā valsts teritorijā, bet daudz mazākā skaitā par radniecīgo meža cirsli. Izplatīts nevienmērīgi. Apdzīvo dažādus biotopus, biežāk mežus (labprātāk jauktu un lapu koku) ar biezu pamežu un blīvu dzīvo zemsegu, tomēr sastopams arī izcirtumos, laucēs, krūmājos, laukos, pļavās. Neizvairās no mitrām teritorijām. Labprātāk par pārējām ciršļu sugām apmetas atklātās platībās. Piemājo arī cilvēku apdzīvotās vietās, nereti pat telpās.

Dzīves veids:

Aktīvs visu gadu. Nometnieks. Vienpatis. Izteikti teritoriāls. Agresīvi aizsargā apdzīvojamo teritoriju no sugasbrāļiem.

Ir muskusa dziedzeri, kas izdala asu specifisku smaku.

Ļoti kustīgs un veikls dzīvnieks. Pēdminis. Pārvietojas galvenokārt ļoti ātros soļos. Spēj samērā tālu aizlēkt, spēj rāpties pa slīpiem koku stumbriem, prot diezgan labi peldēt.

Alas augsnē dzīvnieks pats rok reti; tās ir īsas. Pazemē pārvietojas lielākoties pa citu nelielu zvēru alām. Toties veido ejas nedzīvajā zemsegā un iestaigā pastāvīgas takas dzīvajā zemsegā.

Mazajam cirslim raksturīga ļoti intensīva vielmaiņa, tādēļ diennaktī dzīvniekam noteikti jāapēd barības masa, kas sastāda apmēram 125% paša ķermeņa svara. Spēj patērēt barību, kas 2–2,5 reizes pārsniedz paša svaru. Nedrīkst badoties ilgāk par 5 stundām. Ir aktīvs visu diennakti, atpūšas maz. Barību meklē gan pazemē (augsnes slānī), gan virszemē (g.k. nedzīvās zemsegas slānī). To darot, atšķirībā no meža ciršļa, vairāk laika pavada virszemē.

Ēdienkartē ietilpst pārsvarā bezmugurkaulnieki, pirmkārt, kukaiņi dažādās attīstības stadijās, zirnekļi, mitrenes, daudzkāji, retumis gliemji, sliekas, arī nelieli peļveidīgie grauzēji.

Vairojas siltajā sezonā – no aprīļa beigām vai maija sākuma līdz augusta beigām vai septembra sākumam. Poligāms. Gadā - 1 vai 2 metieni. Otrajā vairošanās ciklā, iespējams, piedalās arī daļa no pirmajā ciklā (pavasarī) piedzimušajām mātītēm. Grūsnība ilgst 23–25 dienas. Metienā (4)6–8(12) mazuļi.

No sūnām darinātus vairošanās midzeņus mātītes ierīko pazemē (alās, zem koku, krūmu, celmu saknēm) vai – retāk – ciņos, koku dobumos, putnu būrīšos.
Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem.
Drīz vien pēc vairošanās sezonas beigām pieaugušie dzīvnieki mirst.

Dzīves ilgums 14–16 mēneši.

Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir caunveidīgie zvēri, lapsas (nokož, bet parasti neapēd) un plēsīgie putni (pirmkārt, pūces).

Mēsli:

Mazā ciršļa ekskrementi ir spirveidīgi, atgādina rīsu graudus, sastāv no cieši sapresētiem nesagremotās barības gabaliņiem; to krāsa – melna vai tumši brūna.

Kopsavilkums:

Mazākais zīdītājs Latvijā. Sastopams bieži. Izplatīts visā valsts teritorijā dažādos biotopos (arī urbanizētās teritorijās, pat pilsētās), bet nevienmērīgi un ievērojami mazākā skaitā par radniecīgo meža cirsli.

The smallest species of mammals in Latvia. Common throughout the country in a variety of habitats, including urban areas. Unequally distributed, evidently less abundant compared to related common shrew.

Самый маленький вид млекопитающих в Латвии. Обычен по всей стране, обитает в различных биотопах, включая города. Однако, распростанение вида неравномерное, в целом в значитено меньшем числе чем родственная обыкновенная бурозубка.

Līdzīgās sugas

  • Neomys fodiens Pennant (lielais ūdenscirslis)

    Lielais ūdenscirslis Neomys fodiens sastopams retāk un galvenokārt ūdeņu tuvumā. No mazā ciršļa atšķiras ar apmatojuma krāsu, manāmi lielāku augumu, ar relatīvi garāku, raksturīgi apmatotu asti, ar kāju uzbūves īpatnībām, daudz mazākām, matojumā apslēptām ausu gliemežnīcām un ar amfibiotisku dzīves veidu.

  • Sorex araneus (L.) (meža cirslis)

    Meža cirslis Sorex araneus Latvijā sastopams daudz biežāk. No mazā ciršļa atšķiras ar ķermeņa apmatojuma krāsu, ar lielāku augumu, ar relatīvi īsāku un mazāk sašaurinātu purnu, ar relatīvi daudz mazākām, matojumā apslēptām ausu gliemežnīcām, ar relatīvi īsāku, vienmērīgi apmatotu, pie saknes mazāk sašaurinātu un galā divkrāsainu asti.

  • Sorex araneus (L.) (meža cirslis)

    Mazais cirslis Sorex minutus Latvijā sastopams daudz retāk. No meža ciršļa viņš atšķiras ar apmatojuma krāsu, ar mazāku augumu, ar relatīvi garāku un vairāk sašaurinātu purnu, ar relatīvi daudz lielākām, ārpus matojuma labi saskatāmām ausu gliemežnīcām, ar relatīvi garāku, nevienmērīgi apmatotu, pie saknes vairāk sašaurinātu, galā vienkrāsainu asti.

  • Neomys fodiens Pennant (lielais ūdenscirslis)

    Mazais cirslis Sorex minutus atšķiras ar ķermeņa apmatojuma krāsu, ar vismaz 2 reizes mazāku augumu, ar relatīvi īsāku asti, ar relatīvi daudz lielākām, virs apmatojuma labi saskatāmām ausu gliemežnīcām, ar smailāku snuķīti, ar peldsaru trūkumu uz pēdām un astes. Sastopams arī ļoti tālu no ūdeņiem.

Apskati citas sugas: