Dzimtas sugas ir visai nevienmērīgi un kopumā diezgan maz sastopamas: Eirāzijā, Amerikas ziemeļu un dienvidu (tikai Andos) daļā, baltais lācis – polārajos apgabalos visapkārt zemeslodei. Nodala 5 ģintis un 8 sugas. Latvijā viena suga.
lāču dzimta (Ursidae)
Plēsēju kārtas dzimta. Pieder vidēji lieli līdz ļoti lieli zīdītāji, to ķermeņa garums 1–3 metru ietvaros, bet svars – no 25(30) kg līdz 700 kg. Mazākie lielumi attiecas uz sauleslāci (Helarctos malayanus), lielākie – uz balto lāci (Ursus maritimus), ko dažkārt latvisko kā polārlācis. Šajā dzimtā pieder visi dažādie lāči un lielā panda. Lai gan šī ir plēsēju kārtas dzimta ar gaļēdājiem izteikti spēcīgiem ilkņiem un plēsējzobiem, daudzas sugas faktiski ir visēdājas, līdztekus daudzveidīgai dzīvnieku barībai (zīdītāji, zivis, bezmugurkaulnieki), būtiskos apjomos patērējot arī dažādas augu daļas, atbilstošā sezonā – arī augļus un meža ogas. Tikai gaļēdājs ir baltais lācis; literatūrā tomēr kā niecīga daļa tā barībā ir norādīti arī augi un jūras aļģes. Savukārt lielā panda ir tipiska augēdāja (izvēlas gandrīz tikai bambusus; no tā izriet cits retāk lietotais pandas latviskojums – bambuslācis). Dienvidu un dienvidaustrumu Āzijas tropu lāčiem lielu daļu barības veido kukaiņi, sevišķi termīti, kā arī medus un augļi. Atkarībā no sugas un dzīves vietas, raksturīga gan visa gada aktivitāte, gan arī ziemas guļa. Apmatojums brūnos vai melnos toņos, reti – balts. Parasti apmatojuma tonis vienmērīgs vai ar kontrastējošiem krāsu laukumiem. Lāčiem raksturīga plata galva, īsas ausis, īss purns, mazas acis un resns kakls, kas pāriet ļoti druknā pamatķermenī. Kājas piecpirkstainas, pēdas platas, nagi gari. Ejot atbalstās uz pilnas pēdas. Aste ļoti īsa. Labi skrien un peld. Pēc dzīvesveida – individuālisti. Sastop galvenokārt mežainos un mežaini–kalnainos reģionos, izņēmums ir baltais lācis.
Šīs dzimtas sugas
-
brūnais lācis Ursus arctos L.
angliski: brown bear
vāciski: Braunbär
zviedriski: björn, brunbjörn
igauniski: pruunkaru
lietuviski: rudasis lokys
krieviski: бурый медведь