Visā pasaulē sastopami zīdītāji. Raksturīga sezonāla klejošana. Nodala 2–4 ģintis un 9 sugas. Latvijā 2 ļoti reti un nejauši novērotas sugas, katra savā ģintī.
joslvaļu dzimta (Balaenopteridae)
Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta. Pieder ļoti lieli jūru un okeānu zīdītāji, kuru ķermeņa garums sasniedz līdz 33 metrus, bet svars 190 tonnas zilajam valim (Balaenoptera musculus, syn. Rorqualus musculus). Pašas mazākās šīs dzimtas sugas sver ap 10 tonnas. Plātņvaļu tipiska pazīme mutes dobumā ir no dažiem simtiem sastāvošs (līdz 400 pāru) bārkstainu raga plātnīšu filtaparāts, kas aizvieto zobus un notur ar ūdeni lielajā mutē iegrābto barību – bentosa vēžveidīgos un sīkas zivis. Raksturīgs garš pludlīnijas apveida ķermenis. Paradoksāli, bet šie milzīgie dzīvnieki līdz pat mūsdienām nav pietiekami izpētīti; jaunākā joslvaļu dzimtas suga pie Meksikas krastiem aprakstīta tikai 2021.gadā (iepriekš pēdējā aprakstītā bija 2003.g.). Pārsvarā atklātu okeānu sugas, veic garas sezonālās migrācijas starp Zemes pusložu okeāniem. Vairošanās siltajās jūrās, barošanās aukstajos ūdeņos ziemeļu puslodē. Ir sugas, kas dzīvo nelielās grupās, bet citas – individuāli.
Šīs dzimtas sugas
-
finvalis Balaenoptera physalus (L.)
angliski: fin whale
vāciski: Finnwal
zviedriski: sillval
igauniski: heeringvaal
lietuviski: finvalas
krieviski: финвал
-
kuprvalis Megaptera novaeangliae (Borowski)
angliski: humpback whale
vāciski: Buckelwal
zviedriski: knölval
igauniski: pikkloib-vaal
lietuviski: kuprótasis banginis
krieviski: горбач