Apraksts:
Ķermenis izstiepts, slaids (tā garums 6-7 reizes pārsniedz platumu), beidzas ar muskuļotu, lokanu bezskeleta asti, kuras galā - horizontāla, plata divdaļīga (ar izteiktu izgriezumu) spura. Uz muguras, no vidusdaļas tālu nobīdīta astes virzienā, atrodas relatīvi neliela, vertikāla, trīsstūrveidīga, aizmugurē pusmēness veidā ieliekta bezskeleta spura. Priekškājas pārvērtušās monolītās, lancetveidīgās krūšu spurās, pakaļkājas reducējušās. Galva relatīvi ļoti liela (sastāda trešdaļu no ķermeņa), izstiepta, trīsstūrveidīga, ar izteikti platu mutes atveri. Galvas augšpusē atrodas divas plaisveidīgas nāsu atveres. Ir viena vertikāla deguna eja. Acis nelielas. Ausu gliemežnīcu nav.
Zobu nav. Mutes dobumā no aukslejām nokarājas (120)132-236(240) pāri trīsstūrveidīgu, iekšpusē ar smalkām bārkstīm klātu raga plātnīšu, kas veido specifisku filtraparātu (tā saukto „vaļa bārdu”).
Āda neapmatota (vienīgi uz galvas - reti taustes mati), mīksta, elastīga, bez sviedru dziedzeriem, pakaklē un uz vēdera (apmēram līdz tā vidum) - krokota. Ļoti labi attīstīts zemādas tauku slānis (pilda enerģijas rezervju, hidrostatisku un termoizolācijas funkciju).
Viens pāris zīdekļu.
Otrais lielākais mūsdienu dzīvnieks (izmēros atpaliek tikai no zilā vaļa). Ķermeņa garums pieaugušiem dzīvniekiem (15)18-22(27) metri, bet svars (30)50-70(80) tonnas.
Ķermeņa krāsojums virspusē tumšs (parasti tumši pelēks), vēderpusē kontrastējoši gaišs (balts). Sāni pamatā tumši, bet bagātīgi izraibināti ar gaišākiem plankumiņiem. Galvas apakšpuses krāsojums asimetrisks: labajā pusē uzkrītoši tumšāks nekā kreisajā pusē. Astes un krūšu spuras virspusē tumšas, apakšpusē un iekšpusē baltas.
Kariotipā 2n = 44 hromosomas.
Līdzīgā suga.
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) atrasts beigts Latvijas piekrastē. Par finvali mazāks. Ķermenis relatīvi īsāks, korpulentāks. Atšķirīga galvas forma. Nelīdzenas un ļoti lielas krūšu spuras. Citāda muguras spura, tā atrodas tālu no ķermeņa vidusdaļas astes virzienā. Izteiktāks apakšpuses ādas krokojums. Zīmīgi atšķirīgs ķermeņa krāsojums. Izelpojot parasti izpūš tikai vienu ūdensstrūklu.
Izplatība un sastopamība:
Kosmopolīts. Sugas areāls aptver visus okeānus un daudzas atklātās jūras gan arktiskajā, gan mērenajā (sastopams visbiežāk), gan tropu joslā.
Baltijas jūrā no Atlantijas okeāna caur Ziemeļjūru reti, neregulāri iepeld finvaļa Ziemeļatlantijas pasugas (Balaenoptera physalus physalus) pārstāvji. Latvijas piekrastē - ļoti reti. Droši reģistrēts (atrasti beigti īpatņi) vien pāris reizes.
Dzīves veids:
Specializēts ūdenī mītošs dzīvnieks, kuram nav nekādas tiešas saiknes ar cietzemi. Mūžu pavada lielākoties relatīvi dziļos ūdeņos, pārsvarā tālu no piekrastes. Spēj ļoti ātri (īslaicīgos rāvienos pat 35-40 km/stundā) peldēt un dziļi (200-250 m) nirt, var uzturēties zem ūdens 15-30 minūtes.
Ķermenim ir īpaši slīdīga virsma. Mugurkauls - lokans. Krūšu spuras kalpo stūrēšanai un bremzēšanai. Muguras spura veic stabilizatora funkcijas. Lokanā un spēcīgā aste darbojas kā dzenskrūve - pilda lokomotorās funkcijas (nosaka ātrumu). Zemādas taukaudu slānis nodrošina ķermeņa termoizolāciju. Nāsu atveres, valim ienirstot, pašas noslēdzas katra ar īpašu vārstuli, kas automātiski atkal atverās, kad iznirstot dzīvnieks sasniedz ūdens virsmu un izelpo.
Iznirstot ik reizi vertikāli izšļācas vismaz viena šaura, vairākus metrus augsta tvaika un ūdens strūkla. Tūlīt pēc izelpas strūklas izšļākšanās virs ūdens paceļas vaļa muguras spura, pēc tam - mugura. Dažkārt dzīvnieks iznirstot pilnībā izlec no ūdens un smagi iegāžas atpakaļ uz vēdera, sāna vai muguras. 1-2 minūtes finvalis pavada pie virsmas elpodams un tad, virs ūdens puslokā strauji izliecis asti, atkal ienirst.
Sabiedrisks dzīvnieks. Labprāt veido nelielas kopienas no (3)4-7(10) īpatņiem, tomēr visbiežāk izdodas konstatēt vientuļus indivīdus vai mātītes ar mazuļiem. Lielākā skaitā vienuviet (barā) retumis tiek novēroti vienīgi īpaši labās barošanās vietās.
Finvaļa barībā ietilpst galvenokārt planktona un bentosa vēžveidīgie un nelielas zivis, retāk galvkāji (kalmāri). Medī, ieslīpi, rāvienveidīgi (reizēm arī griezdamies ap ķermeņa garenasi) vajājot barības objektus zem ūdens. Laupījumu gūst kampienā: ar plati atvērtu muti lielā ātrumā metas upuru barā, sagrābj desmitiem kubikmetrus ūdens (ar visu, kas tajā atrodas) un tad strauji aizver žokļus. Ūdens caur bārkstīm izplūst no mutes dobuma, bet ēdiens paliek tajā iesprostots. Medījot izdara nākamo uzbrukumu, pēc tam - nākamo. Katra medīšanas sērija ilgst vidēji 6-7 minūtes, tad seko vairākkārtēja izniršana, lai izelpotu un ieelpotu. Pēc tam - ieniršana nākamajai medību sērijai. Pieaudzis finvalis vienā kampienā var notvert ap 10 kg barības, bet diennaktī kopumā dzīvnieks apēd 1,8-2 tonnas barības.
Monogāms, bet stabilus (ilglaicīgus) pārus neveido. Vairošanās periods izstiepts, riests rit ziemā. Finvaļiem (tāpat kā citiem plātņvaļiem) ir īpašs, ar deguna eju saistīts rīkles gaisa maiss, kuru tēviņi riesta laikā izmanto, lai veidotu gan augstas, gan ļoti zemas frekvences skaņu signālu virknes. Labvēlīgos apstākļos šīs riesta dziesmas ūdenī izplatās pat simtiem kilometrus tālu. Mātītes pārojas ik pēc 2-3 gadiem. Grūsnība ilgst 11-12 mēnešus. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par bērniem. Metienā parasti 1 mazulis. Viņš nāk pasaulē zem ūdens, ir labi attīstīts. Jaundzimušā garums - (5,2)6-6,4(7,3) metri, svars - (1,3)1,5-1,8(2) tonnas. Konstatēts, ka dienvidu puslodē mītošajiem vaļiem mazuļi dzimst lielāki par ziemeļnieku mazuļiem. Pēc dzemdībām bērns seko mātei, apgūstot prasmi patstāvīgi baroties. Labvēlīgos apstākļos laktācijas periods parasti ilgst 6-7 mēnešus. Zīdīšana tiek pārtraukta, kad pēcnācējs sasniedzis vismaz 11 m garumu. Dzimumgatavība iestājas (4)5,5-6(12) gadu vecumā, kad jaunā dzīvnieka garums ir vismaz 18 m. Pilnīgi pieaudzis finvalis kļūst 25-30 gadu vecumā. Dzīves ilgums: vidēji 50 gadi. Iespējams, ka finvalis var nodzīvot 90 (un pat vairāk!) gadus, tādējādi būdams viens no ilgāk dzīvojošajiem zīdītājiem.
Nopietnākie ienaidnieki sugai: barības resursu nepietiekamība; kuģi (sadursme ar tiem); medību kvotu neievērošana; ūdeņu piesārņojums ar kaitīgām ķīmiskām vielām; ūdens transporta līdzekļu radīts trokšņa piesārņojums, kas traucē mātītēm atrast (sadzirdēt) vairošanās partnerus.
Statuss:
Praktiskā nozīme: atsevišķās valstīs limitēti medījams. Nelielā mērā konkurē ar jūras zvejniecību.
Statuss Latvijā nav noteikts. Pasaulē kopš 1986.gada - aizsargājams. Suga iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā un Eiropas Padomes direktīvas 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV pielikumā, atrodas Starptautiskās vaļu medību komisijas pārraudzībā.
Kopsavilkums:
Otrais lielākais mūsdienās sastopamais zīdītājs. Kosmopolīts. Latvijas piekrastē reģistrēts pāris reizes. Visu mūžu pavada ūdenī. Pārtiek galvenokārt no planktona un bentosa vēžveidīgajiem un nelielām zivīm. Monogāms. Pārojas ik pēc 2-3 gadiem. Ilgdzīvojoša suga. Īpašs aizsardzības statuss Latvijā nav noteikts, jo faktiski pie mums šī suga ir nejaušs ieceļotājs.
Extremely rare and casual marine species along the Latvian coastline (only twice recorded by July, 2013).
Редчайший вид; до июля 2013 г. только дважды найден у латвийского побережья.
