Apraksts:
Lielākā grēvju dzimtas suga Latvijā - ķermeņa garums 5-9 cm. Turklāt Baltijas jūras austrumu-ziemeļaustrumu daļā mītošie grēvji sugas ietvaros ir vislielākie. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Galva sānos ierobota, acis novirzītas mugurpusē. Pelēcīgas vai dzeltenbrūni pelēcīgas krāsas, mīksts vēžveidīgais, kas Baltijas jūrā un dažos ar jūru saistītajos ezeros ZA-Eiropā tiek uzskatīts par ledus laikmeta reliktu.
Izplatība:
Ziemeļu Eiropā - okeānu piekrastē un jūrās (retāk - ar tiem saistītajos ezeros) sastopama vēžveidīgo suga. Sastopams arī arktiskajos ūdeņos Z-Kanādā, ieviesies Melnajā jūrā; kā uzskata - ieceļojot ar kuģu balasta ūdeņiem.
Dzīves veids:
Dzīvo galvenokārt 10-30 metru dziļumā uz grunts, tāpēc redzams salīdzinoši reti (kā krastā izskaloti nobeigušies īpatņi). Īpaši piemērotās vietās to blīvums sasniedz līdz 480 indivīdu uz platības kvadrātmetru (parasti Latvijas piekrastē Baltijas jūrā - līdz 30 indivīdu uz kvadrātmetru). Visēdāja suga - barībā dažādi grunts sīkdzīvnieki, pārtiek arī no augu (aļģu) barības. Grēvis pats, savukārt, ir nozīmīga ar zoobentosu barojošos zivju (Baltijas jūrā - mencu un plekstveidīgo zivju) barība.
Dzīves ilgums 3-4 gadi.
Summary / Резюме:
Common marine species in Latvia.
Часто встречающийся морской вид в Латвии.