Ķīnas krabis (Japānas cimdiņkrabis)

Eriocheir sinensis H.Milne-Edwards

Eriocheir sinensis H.Milne-Edwards attēls

latviski: Ķīnas krabis (Japānas cimdiņkrabis)

angliski: Chinese mitten crab, big sluice crab, Shanghai hairy crab

vāciski: Chinesische Wollhandkrabbe

zviedriski: kinesisk ullhandskrabba

igauniski: hiina villkäppkrabi

lietuviski: gauruotažnyplis krabas, apželtkojis krabas

krieviski: китайский мохнаторукий краб

Eriocheir sinensis H.Milne-Edwards karte

Apraksts:

Aptuveni 6-9 cm plats krabis, kopā ar kājām – līdz 20 cm. Krāsa variē no tumši zaļganbrūnas līdz sarkanīgi brūnai. Spīles manāmi īsākas nekā ļoti slaidās ejkājas, sevišķi raksturīga pazīme ir spīļu apmatojums ar tumšiem matiņiem. Acis lielas, izvirzītas.

Izplatība:

Sākotnēji Dzeltenās jūras reģiona suga; to aplūko kā vietējo apgabalā no Korejas un Japānas ziemeļos līdz Ķīnas dienviddaļai. Ķīnā šī krabja gaļu uzskata par delikatesi. Ļoti plaši ieviesies citur pasaulē: Z-Amerikā un Eiropā, kur to uzskata par nevēlamu, ievazātu sugu, kas apdraud vietējās sugas un pārnēsā slimības. Tiek pieņemts, ka Eiropā tas ievests ar kuģu balasta ūdeņiem 1912.gadā. XX gs. beigās un XXI gs. sākumā konstatēts daudzviet jaunās atradnēs.

Latvijā reta, ievazāta suga jūras piekrastē un lielo upju deltās, kā arī ar jūru saistītajos ezeros (gk. Rīgā).

Dzīves veids:

Spēj dzīvot gan saldūdenī, gan sāļūdenī. Lielāko daļu dzīves mēdz pavadīt saldūdenī, bet, lai vairotos, migrē uz sāļūdeni. Piekrastē rok līdz 0,5 m dziļas alas. Dzimumgatavību sasniedz parasti 4.gadā. Parasti dzīvo līdz 10-15 metru dziļumam. Barībā izmanto dažādus augus un beigtu zivju atliekas, arī gliemjus. Ietekme uz vietējo faunu un biotopiem nav zināma.

Summary / Резюме:

Invasive marine species from E-Asia. Rare in Latvia along the shallow shoreline, the deltaic parts of large rivers and coastal lakes linked to the sea with drainage channels (mostly around Riga). Ecological impact onto any native species and habitats uncertain.

Заносной морской вид из восточной Азии. Редко в Латвии по береговому мелководью, в устьевых частях больших рек и в приморских озерах соединенных каналами с морским заливом (в основном в окрестностях Риги). Влияние на местную фауну и местообитания неизучено.

Apskati citas sugas: