Visā pasaulē, galvenokārt mežainos reģionos, sevišķi Neotropiskajā apgabalā sastopami tauriņi, nodala ap 2350 sugu. Eiropā mazskaitīga dzimta - ap 12 sugu. Latvijā 2 sugas: Saturnia pavonia un Aglia tau.
Pāvaču dzimta (Saturniidae)
Tauriņu kārtas dzimta. Vidēja lieluma līdz ļoti lieli tauriņi, kā spārnu plētums 4,5-10 cm, retāk līdz 25 cm (Eiropā līdz 15 cm) ietvaros. Šajā dzimtā līdzās mēreni lielām sugām ir arī vieni no lielākajiem pasaules tauriņiem. Galva maza. Snuķis reducēts. Tēviņiem taustekļi ķemmveida, mātītēm - zāģzobaini. Ķermenis blīvi apmatots, spārni plati (var būt ar dažādiem izaugumiem), pamattonis daudzām sugām brūngans. Uz pamatfona raksturīgi uz šķērsdzīslām novietoti acs veida plankumi (no tā arī nosaukums - līdzība ar plankumiem uz pāva spalvām). Bieži mēdz būt lielas atšķirības starp mātīšu un tēviņu izskatu, tajā skaitā - arī spārnu krāsojumā. Galvenokārt tumsas aktivitātes sugas, tomēr dažas aktīvi lido arī dienā. Raksturīgi lieli, zaļgani, drukni cilindriska apveida kāpuri, ar parasti dažādiem krāsainiem izaugumiem un(vai) akcentētu kārpojumu. Sastopami barojoties uz dažādiem augiem.
Šīs dzimtas sugas
-
rudais pāvacis Aglia tau (Linnaeus, 1758)
angliski: the tau emperor
vāciski: Nagelfleck
zviedriski: nagelspinnare
igauniski: kollapaabusilm
lietuviski: rudoji saturnija
krieviski: рыжая павлиноглазка
-
pelēkais pāvacis Saturnia pavonia (Linnaeus, 1758)
angliski: small emperor moth
vāciski: Kleines Nachtpfauenauge
zviedriski: mindre påfågelsspinnare
igauniski: kevadpaabusilm
lietuviski: mažoji saturnija
krieviski: малая павлиноглазка