Pāvaču dzimta (Saturniidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Vidēja lieluma līdz ļoti lieli tauriņi, kā spārnu plētums 4,5-10 cm, retāk līdz 25 cm (Eiropā līdz 15 cm) ietvaros. Šajā dzimtā līdzās mēreni lielām sugām ir arī vieni no lielākajiem pasaules tauriņiem. Galva maza. Snuķis reducēts. Tēviņiem taustekļi ķemmveida, mātītēm - zāģzobaini. Ķermenis blīvi apmatots, spārni plati (var būt ar dažādiem izaugumiem), pamattonis daudzām sugām brūngans. Uz pamatfona raksturīgi uz šķērsdzīslām novietoti acs veida plankumi (no tā arī nosaukums - līdzība ar plankumiem uz pāva spalvām). Bieži mēdz būt lielas atšķirības starp mātīšu un tēviņu izskatu, tajā skaitā - arī spārnu krāsojumā. Galvenokārt tumsas aktivitātes sugas, tomēr dažas aktīvi lido arī dienā. Raksturīgi lieli, zaļgani, drukni cilindriska apveida kāpuri, ar parasti dažādiem krāsainiem izaugumiem un(vai) akcentētu kārpojumu. Sastopami barojoties uz dažādiem augiem.

Visā pasaulē, galvenokārt mežainos reģionos, sevišķi Neotropiskajā apgabalā sastopami tauriņi, nodala ap 2350 sugu. Eiropā mazskaitīga dzimta - ap 12 sugu. Latvijā 2 sugas: Saturnia pavonia un Aglia tau.

Šīs dzimtas sugas

  • rudais pāvacis Aglia tau (Linnaeus, 1758)

    Aglia tau (Linnaeus, 1758) attēls

    angliski: the tau emperor

    vāciski: Nagelfleck

    zviedriski: nagelspinnare

    igauniski: kollapaabusilm

    lietuviski: rudoji saturnija

    krieviski: рыжая павлиноглазка

  • pelēkais pāvacis Saturnia pavonia (Linnaeus, 1758)

    Saturnia pavonia (Linnaeus, 1758) attēls

    angliski: small emperor moth

    vāciski: Kleines Nachtpfauenauge

    zviedriski: mindre påfågelsspinnare

    igauniski: kevadpaabusilm

    lietuviski: mažoji saturnija

    krieviski: малая павлиноглазка