Palearktiskajā joslā sastopami tauriņi, ap 60 sugu. Latvijā vienīgā suga ir Endromis versicolora.
Raibvērpēju dzimta (Endromidae)
Tauriņu kārtas dzimta. Dažreiz agrākajā literatūrā atrodams tās ortogrāfiskais rakstības variants Endromididae. Skaitliski maza, vērpējiem sistemātiski tuva tauriņu dzimta. Pašreizējais taksonomiskais apjoms iegūts apvienojot agrāk savrupi nodalīto bērzu raibvērpēju un virkni sugu no dzimtas Bombycidae. Pieder nelieli līdz vidēja lieluma tauriņi, kā spārnu plētums ir 3,5-5,5 (reti līdz 9) cm. Parasti šie tauriņi ir ar ļoti saīsinātu snuķi, apakšlūpas tausti īsi, aizmugures spārnos subkostālā dzīsla savienota ar radiālo ar īsu šķērsdzīslu. Lido galvenonārt krēslā un naktī. Kāpuriem uz astotā segmenta ir konisks vai cita veida izaugums. Kāpuri pārsvarā uz dažādiem lapkokiem un krūmiem.
Šīs dzimtas sugas
-
bērzu raibvērpējs Endromis versicolora (Linnaeus, 1758)
angliski: Kentish glory
vāciski: Birkenspinner
zviedriski: skäckspinnare
igauniski: kasekirilane
lietuviski: keršasparnis verpikas
krieviski: берёзовый шелкопряд