Makstnešu dzimta (Psychidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Pieder sīki līdz vidēja lieluma tauriņi ar spārnu plētumu 0,8-5 cm robežās. Latvijā sastopamajām sugām tas ir aptuveni 1-2,5 cm robežās. Galva un krūtis ar tūbainiem matiņiem. Snuķa nav, lūpu tausti reducēti, pieaugušie indivīdi barību neuzņem. Priekšspārnos no laukuma atiet 10 dzīslas. Taustekļi diegveidīgi vai ķemmveidīgi. Priekšspārni plati, visbiežāk brūni-dzeltenīgos toņos, dažām sugām arī plankumaini vai puscaurspīdīgi. Dzimtā novērojama izteikta dzimumu atšķirība. Daudzu sugu mātītēm nav spārnu, tās dzīvo no dažādiem materiāliem (smiltis, augu atliekas, bojā gājušu kukaiņu hitinizētas daļas, u.tml. materiāla) veidotās makstīs, izskatās kāpurveidīgas. Arī kāpuri līdz pieaugšanai dzīvo makstī, parasti arī tajā iekūņojas, maksts paliek stingri piestiprināta virsmai vai substrātam. Daudzām sugām maksts izskats ir tik raksturīgs un unikāls, ka pēc tā var nekļūdīgi noteikt tauriņa sugu (tas attiecas gan uz maksts uzbūvei lietoto materiālu, gan maksts formu un materiāla izkārtojuma rakstu uz maksts). Dažām sugām - tādas gan Latvijā nav sastopamas - maksts garums tropos sasniedz pat 10-15 cm! Sugu vidū ir arī nopietni lauksaimniecības kultūru kaitēkļi.

Visā pasaulē dažādās klimata joslās sastopama, daudzskaitlīga dzimta. Nodala ap 1350 sugu. Latvijā 17 sugas.