žogu ķērpjmakstnesis

Dahlica triquetrella (Hübner, 1813) (syn. Solenobia triquetrella)

Dahlica triquetrella (Hübner, 1813) attēls
  • žogu ķērpjmakstnesis attēls
  • žogu ķērpjmakstnesis attēls

latviski: žogu ķērpjmakstnesis

angliski: bagworm moth

vāciski: Dreikant-Zwerg-Sackträger

zviedriski: kantsäckspinnare

igauniski: hele-koimärslane

lietuviski: tribriaunis maišuotis

krieviski: моль-мешочница

Apraksts:

Makstnešu dzimtas suga. Tēviņi spārnaini, mātītes bezspārnu, tārpveidīgas. Tēviņa spārnu platums 1-1,3 cm robežās. Taustekļi gari, apmēram priekšspārna garumā. Pieaugušie indivīdi dzīvo ļoti īsu laiku, barību neuzņem. Mātītes brūnas, tārpveidīgas, aizmugurē sudrabainu matiņu pušķis, atrodamas trīsškautņainā, apmēram trīsreiz garākā nekā plata, no smilšu graudiņiem būvētā makstveidīgā "mājiņā" uz dažādiem vertikāliem substrātiem: žogiem, māju sienām, koku stumbriem.

Priekšspārns:

Dzeltenīgi brūns, ar tumšākiem daudziem, sīkiem, brūniem plankumiem.

Bioloģija:

Daudzviet Eiropas areālā sastopamas tikai mātītes, kas vairojas partenoģenētiski. Mātīte dzīvo tikai no smilšu graudiņiem veidotā makstī (t.i. - maksts būvēšanā nav izmantoti nekādi citi (augu u.tml.) materiāli). Maksti atstāj tikai uz olu dēšanas laiku. Kāpuri arī dzīvo makstī, pārtiek no ķērpjiem un aļģēm, ko atrod uz koku stumbriem, veciem koka žogiem un dažādām apaugušām sienām. Ēd pat kritušus kukaiņus. Iekūņojas makstī; maksts ar vienu galu tiek piestiprināta pie vertikāla substrāta - parasti apmēram turpat, kur kāpurs barojies.

Izplatība:

Eiropā un Z-Amerikā sastopama suga. Latvijā visā teritorijā, nereti.

Apskati citas sugas: