Tauriņu kārtas dzimta. Pieder sīkas vai nelielas, slaidas kodes, kā spārnu plētums vairumam sugu ir 0,7-2 cm ietvaros, retos gadījumos - līdz 4 cm. Galva gluda. Taustekļi mēreni gari, tomēr parasti nesasniedz priekšspārnu garumu. Lancetisko spārnu krāsojums ļoti dažāds, mūsu klimatā sastopamajām sugām visbiežāk gaišs, neuzkrītošs. Parasti nekad nav izteikta zīmējuma uz priekšspārnu pamattoņa - tikai punkti vai svītras. Miera stāvoklī spārni jumstiņveidīgi vai plakani sakļauti. Pakaļspārni manāmi šaurāki nekā priekšspārni. Kā jau dzimtas nosaukums norāda, kāpuri dzīvo pārnēsājamās makstīs, ko paši veido no lapojuma vai tīmekļa. Kāpuri visbiežāk alo dažādu augu lapas, pie kam ir sugas, kas dzīvo uz dažādu augu lapojuma, bet citas, šauri piesaistītās, - tikai uz noteiktas sugas. Straujas attīstības kodes - mēdz būt pat 2-3 paaudzes gadā siltajā sektorā, mērenajā klimatā Palearktikas dienvidos. Vairākas sugas ir būtiski lauksaimniecības kultūru kaitēkļi un bojā ražu.
Pasaulē plaši sastopama tauriņu dzimta dažādās klimata joslās, sevišķi daudzveidīgi Vidusjūras tipa klimatā un sausajos Palearktikas apgabalos. Liela dzimta - nodala ap 1500 sugu, tajā skaitā lielākajā ģintī Coleophora - vairāk nekā 1000 sugu.
Latvijā 135 sugas.
