zaļā bērzlape

Russula virescens (Schaeff.) Fr.

Russula virescens (Schaeff.) Fr. attēls

latviski: zaļā bērzlape

angliski: Green Russule

vāciski: Grünfelderiger Täubling

zviedriski: Rutkremla

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta, ar gludu, vecumā īsi rievotu, bieži daivainu malu un nespodru, rētaini saplaisājušu, zaļganu, nenovelkamu virsmiziņu, tā izbālē līdz gaišu salmu krāsai, parasti ar rūsganiem plankumiem. Mīkstums stingrs, biezs, balts, ar neizteiktu smaržu un riekstu garšu.

Lapiņas:

bālganas ar sārtenu spīdumu un rūsganiem plankumiem, līdz 11 mm platas trauslas, pie kātiņa pieaugušas, vietām brīvas.

Kātiņš:

2-9 cm garš, 1,5-5 cm resns, cilindrisks, ciets, balts vai rūsains, blīvs.

Sporas:

ar smalkām, +_ savienotām, retāk rupjām, izolētām kārpiņām, olveida vai iegarenas, masā baltas, (5,7)6,4-9(10,3) x (5)5,4-7(7,6) μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu, dižskābaržu mikorizas sēne

Biotopi:

Lapu koku mežos, zem ozoliem, bērziem un dižskābaržiem, +_ mitrās vietās, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on sandy soils, very rarein Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti reti, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. lepida - cinobrsarkanā bērzlape reizēm izbālē balta, tad tā līdzīga izbālējušai zaļajai bērzlapei, jo abām mēdz būt sarētotas virsmiziņas, abas stingras un aug zem lapu kokiem, bet pirmajai kātiņš parasti daļēji vai viss sārts, reti balts, garša lapiņās mazliet rūgteni mentolīga.

Īpašas norādes :

Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: