violetā bērzlape

Russula violacea Quél. ss. Romagn.

Russula violacea Quél. ss. Romagn. attēls

latviski: violetā bērzlape

angliski:

vāciski: Grünvioletter Täubling

zviedriski: Violkremla

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2,5-5,5 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā ieliekta, reizēm neregulāra, parasti dažādu nokrāsu zaļgana vai violeta ar vai bez sārto vai dzeltenīgo krāsu toņiem vidū vai malā, kura bieži gaišāka, rievota. Virsmiziņa vidū spīdīga, līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, vīstot ar zivju smaržu un sīvu garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsas, 3-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas.

Kātiņš:

2-5 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, cilindrisks, balts vai ar rūsganiem traipiem pie pamata, sūkļains vai dobumains.

Sporas:

ar izolētām kārpiņām, olveida, masā krēmkrāsas, (6)6,5-8,5(9) x (5,5)6-7,5(8) μm.

Trofiskā grupa :

Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. pelargonia - pelargoniju bērzlapei ir pelargoniju smarža, aug zem apsēm, papelēm, sporas lielākas, kārpiņas vairāk savienotas. R. olivaceoviolascens - olīvvioletajai bērzlapei sporas iegarenas, kārpiņas savienotas. R. fragilis - trauslajai bērzlapei sporas baltas, kārpiņas +_ tīklveidā savienotas.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: