miega bērzlape

Russula veternosa Fr. ss. J. Schäffer

Russula veternosa Fr. ss. J. Schäffer attēls

latviski: miega bērzlape

angliski:

vāciski: Scharfer Honigtäubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

(3)4-10 cm plata, izliekta, vēlāk +- ieliekta, sarkanaīga vai sārta, vidū dzeltena, okera, reti ar olīvu nokrāsu, izbālējot salmu vai krēmkrāsā ar vai bez sārto krāsu paliekām. Mala tikai vecumā īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, līdz 1/2 novelkama. Mīkstums sākumā stingrs, balts, parasti ar sārtu apsarmi, vecumā bieži mazliet pelēcīgs, ar medus smaržu un mēreni vai maz sīvu garšu.

Lapiņas:

okerkrāsā, 4 līdz 12 mm platas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas, sīvas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 1-2,3 cm resns, balts, vecumā pelēcīgs, blīvas vai sūkļains, reti dobumains.

Sporas:

ar izolētām kārpiņām, olveida, masā gaiši dzeltenas, 6-8,5(9,5) x (5,5)6-7(8) μm.

Trofiskā grupa :

Dižskābaržu, ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. rubra - sarkanā bērzlapei cepurītes vidus tumšāks, sporu kārpiņas +_ savienotas, R. persicina - persiku bērzlapei un R. lepida - cinobrsarkanajai bērzlapei kātiņi sārti.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: