ametista bērzlape

Russula amethystina Quél.

Russula amethystina Quél. attēls

latviski: ametista bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-11 cm plata, izliekta, drīz izplešas, briedumā ieliekta, parasti ametista krāsā, violeta, mēļa vai vīnsarkana, vidū tumšāka, brūngana, retāk ar olīvu nokrāsu, ilgstošā lietū vidū parādās koši dzelteni plankumi, kuri var pārņemt visu cepurīti, ar gludu vai īsi rievotu malu. Virsmiziņa matēta, vidū bieži ar graudainu apsarmi. Mīkstums stingrs, vēlāk trausls, balts, ar vāju jodoforma, žūstot(herbārijā) medus smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

okerkrāsā, 7-13 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, parasti vienāda garuma.

Kātiņš:

6-8 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, balts, blīvs, vecumā dobumains.

Sporas:

ar +- savienotām kārpiņām, olveida, masā gaiši dzeltenas, (6,5)7,5-9,5(10) x (5,5)6-8(9) μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Egļu mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in spruce forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII– IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в еловых лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. turci – jodoforma bērzlapei cepurīte daudzkrāsaina, kātiņš bieži ar sārtu apsarmi, aug zem priedēm, virsmiziņa mitrumā nedzeltē. R. punctata – punktainajai bērzlapei cepurīte mazāka, parasti māla lausku krāsā, vidū tumšāka, bieži ar pauguru, nereti izraibināta gaišiem punktiņiem.

Īpašas norādes :

Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: