Cepurīte:
4-10 cm plata, stingra, izliekta, reizēm ar pauguru, drīz izplētusies, vecumā ieliekta, purpurvioleta, violeti vīnsarkana vai brūnsarkana, vidū bieži tumšāka, izbālējot gaiši plankumaina ar asu, gludu, vēlāk īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, maz novelkama. Mīkstums ciets, blīvs, bālgans, iespiedumos un no ožamā spirta sārtojas, ar vāju augļu smaržu un ļoti sīvu garšu.
Lapiņas:
sēra vai citrondzeltenas, vecumā blāvākas, mitrumā +_ asaro, 4-9 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas.
Kātiņš:
3-8 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, sārti vai pelēcīgi violets, nekad nav pilnīgi balts, pamatnē reizēm oranži plankumains, ciets, blīvs, vēlāk porains.
Sporas:
ar +_ savstarpēji savienotām kārpiņām, olveida iegarenas, masā gaišā okerkrāsā, (6,7)7,4-8,5(9) x (5,7)6,2-7(7,5) μm.
Trofiskā grupa :
Priežu mikorizas sēne.
Biotopi:
Skuju koku mežos, smilšainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on sandy soils, common in Latvia, inedible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā bieži, VII– IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных лесах, на песчаных почвах, в Латвии часто, несъедобен.
Līdzīgās sugas:
var. mellina, - medus dzeltena, no ožamā spirta sārtojas vāji. R. queletii Kelē bērzlapi, R. fuscorubroides – ērkšķogu bērzlapi, R. badia – purpurbrūno bērzlapi, R. torulosa – drukno bērzlapi – sk. aprakstus. Tās nereaģē uz ožamo spirtu.
Īpašas norādes :
Neēdama sīvās garšas dēļ.
