asinssarkanā bērzlape

Russula sanguinea (Bull.) Fr.

Russula sanguinea (Bull.) Fr. attēls

latviski: asinssarkanā bērzlape

angliski: Blood-red Russule

vāciski: Bluttäubling

zviedriski: Blodkremla

igauniski: verev pilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

(3)4-10 cm plata, plakani izliekta, bieži ar iedobi, vecumā ieliekta, stingra, asins vai rozā sarkana, vidū parasti tumšāka, ar asu, gludu , vecumā reizēm īsi rievotu malu. Virsmiziņa matēta, nav novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, vecumā dzeltē, zem virsmiziņas sārts, ar vāju augļu smaržu un mēreni sīvu, vecumā bieži tikai rūgtenu garšu.

Lapiņas:

bālā okerkrāsā, šķautnēs pie cepurītes malas reizēm sārtas, ievainotas dzeltē, 2-6 mm platas, trauslas, +_ nolaidenas, dažāda garuma.

Kātiņš:

4-7 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, sārts, retāk balts, skārumos vecumā reizēm dzeltē, blīvs, vecumā reizēm dobumains,

Sporas:

ar izolētām kārpiņām, olveida, masā gaišā okerkrāsā, (7)7,5-9(10) x 6,5-8(8,5)μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Sausos priežu vai jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in dray pine and mixed forests, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в сухих сосновых и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. persicina – persiku bērzlapei lapiņas un sporas krēmkrāsas, to kārpiņas +_ savienotas, aug zem lapu kokiem. R. lundelli – Lundella bērzlape un R. rhodopoda liesmainā bērzlape – sk. aprakstus.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Apskati citas sugas: