Cepurīte:
5-12 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, vecumā +_ ieliekta, dažādu nokrāsu zaļgana, olīvzaļa, vidū tumšāka, reizēm gaišāka vai ar dzeltenīgiem plankumiem, bet reti - f. pseudoochracea - viscaur okerdzeltena vai f. adusta - bronzas vai tumši brūna. Mala asa, gluda, vecumā reizēm īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, gar malu vai līdz ¼ novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, vecumā dzeltenīgs, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu, reaģē uz dzelzs sulfātu.
Lapiņas:
bālganas, briedumā ar vāji, bāli zaļganu spīdumu, 4-10 mm platas, pieaugušas vai nedaudz nolaidenas, uzkrītoši daudz zarotas un saaugušas, sevišķi kātiņa tuvumā.
Kātiņš:
3-6 cm garš, 1-3,5 cm resns, stingrs, blīvs, balts, reizēm vecumā brūngani plankumains.
Sporas:
ar maz savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, baltas, 5,2-6,5(8,7) x 4-5,7(6,5) μm.
Trofiskā grupa :
Dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku un jauktos mežos, +- skābās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII-IX, pamattips nav konstatēts, vienīgais ievākums (f. adusta Lange) vecs, bojāts, herbārijs nav saglabājies.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. vesca - plankumainās bērzlapes f. viridata un f. avelanea - tām tikai nedaudz atšķirīga virsmiziņas uzbūve un augšanas vieta. R. cyanoxantha - violetzaļajai bērzlapei sporas lielākas, tā nereaģē uz dzelzs sulfātu.
Īpašas norādes :
Ēdama bez iepriekšējas vārīšanas.
