Cepurīte:
5-8(10) cm plata, lēzeni izliekta, bieži ar iedobi, neregulāra, vidū parasti olīvzaļgana līdz olīvbrūna, bieži ar vīnsārtu, retāk bāli dzeltenzaļganu malu. Krāsas reti viendabīgas, parasti jauktas ar smilšu, ādas, vara vai brūnganiem toņiem. Mala īsi, bet izcilnēti rievota, bieži viļņaina. Virsmiziņa līdz pusei novelkama, briedumā, vismaz vietām, sasprēgājusi vai rētaina. Mīkstums stingrs, bālgans, griezumā ātri brūngani dzeltē, maigs, sākumā siļķu smaka maz jūtama.
Lapiņas:
briedumā okerkrāsā, šķautnēs brūnē, līdz 1 cm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš:
3-6 cm garš, 1,2-2 cm resns, balts, drīz kļūst dzeltenīgi brūngans, vecumā porains, ekscentrisks.
Sporas:
ar gandrīz izolētām kārpiņām, olveida, masā okerkrāsā, 7,5-9(10) x 6-7,7(8) μm.
Trofiskā grupa :
Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku mežos, parkos, smilšainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, parks, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в парках, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. xeramphelina - brūnējošās bērzlapes var. olivascens (zem bērziem) un var. elaeodes (zem sk. kokiem), bet tām virsmiziņa nerētojas - sk. aprakstu.
Īpašas norādes :
Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.
