cinobrsarkanā bērzlape

Russula lepida Fr.

Russula lepida  Fr. attēls

latviski: cinobrsarkanā bērzlape

angliski:

vāciski: Harter Zinnobertäubling

zviedriski: Fagerkremla

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-11 cm plata, pusapaļa, vēlāk plakani izliekta, reti ar iedobi, cieta, cinobra, karmīna vai rožsarkana, izbalējumos, retāk visa, var būt oranža, dzeltenīga, pat bālgana, ar sākumā ierotītu, vēlāk strupu, gludu, vietām daivainu malu. Virsmiziņa matēta, samtaina, apsarmota, sīki zvīņota, bieži saplaisājusi, nav novelkama. Mīkstums ciets pat vecumā, balts, kukaiņu grauzumos dzeltē, ar vāju augļu vai mentola smaržu un mentola garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsā, šķautnēs bieži sarkanas, biezas, ciešas, 5-10 mm platas, rūgtenas, bieži zarainas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 1,5-3 cm resns, cilindrisks, parasti sārts, retāk balts, blīvs, ciets, reizēm vēderains.

Sporas:

ar zemām, savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmīgas, 7-9 x 6-7,5(8) μm.

Trofiskā grupa :

Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- X.

Līdzīgās sugas:

R. persicina - persiku bērzlape - ļoti sīva, R. rubra - sarkanā bērzlape - kāts balts vai pelēcīgs.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.

Apraksts:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Apskati citas sugas: