žults bērzlape

Russula fellea Fr.

Russula fellea Fr. attēls

latviski: žults bērzlape

angliski: Bitter Russule

vāciski: Gallentäubling

zviedriski: Gallkremla

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-11 cm plata, pusapaļa, stingra, ātri izplēšas plakana, vecumā reizēm ieliekta, ar lēzenu pauguru, medus vai bāli okerdzeltena, vidū arī rūsgani brūna ar bāli salmu dzeltenu, gludu, vecumā reizēm īsi, neskaidri rievotu malu. Virsmiziņa mitrumā gļotaina, sausumā nespodra, līdz 1/3 novelkama. Mīkstums trausls, balts, vēlāk vietām bālu salmu krāsā, ar ābolu kompota vai pelargoniju smaržu un ļoti sīvu, dedzinošu garšu.

Lapiņas:

bāli dzeltenīgas, pie kātiņa pieaugušas, 4-10 mm platas, ciešas, asarojošas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 1-1,5 cm resns, bālgans vai dzeltenīgs, blīvs, vēlāk dobumains.

Sporas:

ar savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (6,5)7-8(9,8) x 6-7 μm.

Trofiskā grupa :

Galvenokārt dižskābaržu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, sevišķi zem dižskābaržiem, māla vai smilšu augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

R.ochroleuca - okerdzeltenās bērzlapes garša mēreni sīva, bez tipiskas smaržas. R.farinipes - miltu bērzlapes mala tulznaini, gari rievota, kāts ar baltu apsarmi.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: