miltu bērzlape

Russula farinipes Romell ap. Britzelm

Russula farinipes Romell ap. Britzelm attēls

latviski: miltu bērzlape

angliski:

vāciski: Mehlstiel-Täubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-8 cm plata, stingra, izliekta, reizēm ar iedobi, vecumā dažreiz dziļi ieliekta, ar lēzenu pauguru, ziloņkaula, salmu vai bālā okerkrāsā, reizēm ar zaļganu nokrāsu, bieži rūsgani plankumaina vai sīki punktaina, ar asu, tulznainu, rievotu, plānu malu. Virsmiziņa mitrumā gļotaina, sausumā smalki zvīņaina, nav novelkama. Mīkstums elastīgs, balts, zem virsmiziņas un kāta griezumā iedzeltens, ar vāju augļu smaržu un ļoti sīvu, dedzinošu garšu, sevišķi lapiņās.

Lapiņas:

salmu krāsā, rūsgani plankumotas, šauras, bieži asarojošas, pie kātiņa pieaugušas, reizēm nolaidenas.

Kātiņš:

6-9 cm garš, 1-2,5 cm resns, elastīgs, uz leju tievāks, līks, balts, vēlāk salmu krāsā, pamatnē brūngani plankumains vai ar bāli zaļganu nokrāsu, zem lapiņām sākumā miltaini apsarmots, vecumā sūkļains vai dobumains.

Sporas:

ar izolētām kārpiņām, iegarenas, masā baltas, 6-7,5(8,2) x 5-6,7 μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros, zālainos lapu koku mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species in moist deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti reti, VII– VIII.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

R. pectinatoides – ķemmveida bērzlapei kātiņa pamatnē parasti sarkanīgi traipiņi, sīvas tikai lapiņas, sporas tumšākas.

Īpašas norādes :

Neēdama sīvās garšas dēļ.

Apskati citas sugas: