dižskābaržu bērzlape

Russula faginea Romagn.

Russula faginea Romagn. attēls

latviski: dižskābaržu bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedru:

igauņu:

lietuviešu:

krievu:

Cepurīte:

6-14 cm plata, ilgi izliekta, vecumā ieliekta, stingra, sākumā tumša, vidū pat kvēpaini brūna, malā gaišāka, vēlāk vīnsārta ar šokolādes, vara, vai sārtu nokrāsu, plankumos arī bordo vai kakao krāsā, izbālējumos dzeltenīga, brūngana vai olīvzaļgana ar gludu, vecumā īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums biezs, balts, brūnē, vecumā ar siļķu smaku un maigu garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsas, šķautnēs reizēm cepurītes krāsā, līdz 15 mm platas, biezas, nav ciešas.

Kātiņš:

4-12 cm garš, 2-3,5 cm resns, stingrs, balts, dzeltē, skārumos brūnē.

Sporas:

ar izolētām kārpiņām, olveida līdz plati elipsoīdas, masā bāli dzeltenīgas, 8-10(11) x (6,8)7,5-8,7 μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu un dižskābaržu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, parkos, trūdvielām bagātās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, parks, on nutrient-rich soils, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII– IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в парках, на богатых почвах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. graveolens – smakojošā bērzlape ir mazāka un ar mazākām, gaišākām sporām.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai.

Apskati citas sugas: