ziemeļu celmene

Armillaria borealis Marxm. & Korhonen

Armillaria borealis Marxm. & Korhonen attēls

latviski: ziemeļu celmene

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2,5-7 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, viļņota, centrā ar nelielu pauguru, ar brūnganām zvīņām, vēlāk gandrīz kaila, medus dzeltena līdz okerbrūna, vidū tumšāka, ar caurspīdīgi rievotu, ieliektu malu.

Lapiņas:

sākumā bāli okerdzeltenas, vēlāk dzeltenīgas vai brūnganas, retas, platas, plānas, gar kātiņu mazliet nolaidenas, ievainojumu vietās brūnē.

Mīkstums:

balts, maigs, ar baraviku smaržu un garšu.

Kātiņš:

6-10 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, uz leju paresnināts, okerbrūns, pie pamata tumši brūns, ar gareniskām, baltām šķiedrām, dobs, sīksts, elastīgs, gredzens balts, reizēm vietām ar dzeltenīgām vai brūnganām pārslām. Kātiņi pie pamata saauguši kopā.

Sporas:

gludas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, masā gaišā krēmkrāsā, 5,5-8,7 x 4,3-5,1 μm.

Trofiskā grupa :

Parazīts uz dažādiem lapu un skuju kokiem, arī koksnes saprotrofs uz celmiem un kritalām.

Biotopi:

Priežu mežos.

Summary:

Xylotroph and parasite, in pine forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, IX- X.

Обобщение:

Ксилотроф и паразит, в сосновых лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Visas Latvijā sastopamās celmeņu sugas ir ļoti līdzīgas, parasti tiek uzskatītas par parasto celmeni.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: