sīvā bērzlape

Russula emetica (Schaeff.: Fr.) Pers.

Russula emetica (Schaeff.: Fr.) Pers. attēls

latviski: sīvā bērzlape

angliski: The Sickener

vāciski: Kkirschroter Speitäubling

zviedriski: Giftkremla

igauniski: pilvik kirbe

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-10 cm plata, pusapaļa, plakani izliekta vai sekli ieliekta, koši gaišsarkana vai var. longipes (sk. zīmējumu) reizēm tumšsarkana, parasti ar tumšāku vidu, izbālējot ar bāli dzeltenīgiem plankumiem, (R. emetica var. betularum - reizēm izbalē pilnīgi balta), ar gludu, vecumā rievotu malu un miklu, +_ spīdīgu, tālu novelkamu virsmiziņu. Mīkstums trausls, mīksts, balts, ar augļu smaržu un ļoti sīvu garšu.

Lapiņas:

baltas, 5-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, retāk nedaudz nolaidenas, nav ciešas.

Kātiņš:

5-8 cm garš, 1-2 cm resns, balts, (R. emetica var. griseascens - mitrumā uzkrītoši pelēks), sūkļains, trausls, spīdīgs.

Sporas:

ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (7,5)8-10(11) x (6,5)7-8,5(9) μm.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros skuju koku mežos (R. emetica var. sylvestris - sausākās vietās).

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, very common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, в Латвии очень часто, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

R. mairei – Maira bērzlapes var. fageticola – aug zem dižskābaržiem, ozoliem, retāk citur. R. laccata – olīvvioletās bērzlapes taksons ir ar spīdīgu kā nolakotu virsmiziņu. R. carminea – karmīna bērzlapi, R. aquosa – ūdeņainās bērzlapes f. pseudocarminea, R. gracillima – smalkās bērzlapes f. emeticolor un R. rhodopoda – liesmainās bērzlapes f. clussi – sk. aprakstus.

Īpašas norādes :

Neēdama sīvās garšas dēļ.

Apskati citas sugas: