pelēkbrūnā sēntiņa

Mycena vitilis (Fr.) Quél.

Mycena vitilis (Fr.) Quél. attēls

latviski: pelēkbrūnā sēntiņa

angliski:

vāciski: Zäher Fadenhelmling

zviedriski: Glanshätta

igauniski:

lietuviski: laibakotė šalmabudė

krieviski:

Cepurīte:

1-2,2 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies līdz plakana, ar pauguru centrā, gluda, blāva, smalki radiāli šķiedraina līdz krokota, gaišā smilšu krāsā līdz pelēkbrūna, caurspīdīgi rievota, mazliet gļotaina, virsmiziņa vietām novelkama, mala gaišāka, asa. Mīkstums balts līdz ūdeņaini pelēks, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

baltas līdz gaiši pelēkas, vietām ar brūnganiem plankumiem, ar zobiņu gar kātiņu nolaidenas, mazliet lokveida, vietām zarotas, ar zobainām šķautnēm.

Kātiņš:

4-11 cm garš, 0,1-0,3 cm resns, cilindrisks, pie pamata paresnināts, gluds, spīdīgs, augšdaļā balti apsarmots, apakšdaļā pelēcīgs, pie pamata sārti brūns, dobs, sīksts, mitrumā lipīgs.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 9,4 -12 x 5,5-7,3 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes un koksnes saprotrofs.

Biotopi:

Skuju koku mežos.

Summary:

Litter saprotroph and xylotroph, in coniferous forests, rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, IX- X.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф и ксилотроф, в хвойных лесах, в Латвии редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama sīko izmēru dēļ.

Apskati citas sugas: