purpurbrūnā bērzlape

Russula badia Quél.

Russula badia  Quél. attēls

latviski: purpurbrūnā bērzlape

angliski:

vāciski: Zedernholz-Täubling

zviedriski:

igauniski: ruske pilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

6-11 cm plata, izliekta, briedumā plaši vai ar iedobi ieliekta, purpura vai kastaņbrūna, arī brūnsarkana, reizēm ar violetu nokrāsu vai brūngani dzelteniem plankumiem, vidū bieži melngana, ar asu, gludu, vēlāk strupu, īsi rievotu malu un nespodru gar malu, mitrumā vairāk novelkamu virsmiziņu. Mīkstums stingrs, balts, zem virsmiziņas sārts, ar ciedru smaržu un sākumā maigu, pēc brītiņa košļāšanas neciešami, dedzinoši sīvu garšu.

Lapiņas:

ilgi bālganas, vecumā gaiši sviesta dzeltenas, šķautnēs bieži sārtas, līdz 15 mm platas, 4-7 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, vecumā brīvas, zarotas.

Kātiņš:

5-11 cm garš, 1-2,6 cm resns, balts vai sārts, ciets, blīvs.

Sporas:

ar +_ savienotām līdz lokāli tīklotām kārpiņām, olveida – iegarenas, masā gaiši dzeltenas, 7, 2-10(11) x (6)-7-7,5(8,2) μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Sausos priežu mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in dray pine forests, common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в сухих сосновых лесах, в Латвии часто, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

R. sanguinea – asinssarkanā bērzlape (sk. aprakstu)

Īpašas norādes :

Neēdama pat pēc vārīšanas sīvuma dēļ.

Apskati citas sugas: