zeltainā bērzlape

Russula aurata (With.) Fr. (syn. R. aurea Pers.)

Russula aurata (With.) Fr. attēls

latviski: zeltainā bērzlape

angliski:

vāciski: Goldtäubling

zviedriski: Guldkremla

igauniski: kuldpilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-9 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk plakani izliekta, koši cinobrsarkana vai oranža uz zeltaina vai citrondzeltena fona vai plankumiem, reti tumšsarkana, ar gludu, vecumā vietām īsi rievotu, viļņainu malu. Virsmiziņa drīz nespodra, sausa gar maliņu, mitrumā tālāk novelkama. Mīkstums tikai sākumā stingrs, balts, zem virsmiziņas dzeltens, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

dzeltenas, šķautnēs bieži zeltaini dzeltenas, līdz 8 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

3-8 cm garš, 1-5 cm resns, cilindrisks, citrona vai zelta dzeltens, balts, blīvs vai dobs.

Sporas:

ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida – iegarenas, masā gaišdzeltenas, 7,5-10 x 6-8(8,5) μm.

Trofiskā grupa :

Bērzu un egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Jauktos mežos, kaļķainās, sausās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in mixed forests, on calcareous, dray soils, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII– IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в смешаных лесах, на сухих, известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. aurantiaca – oranžsārtai bērzlapei (sk. aprakstu) un R. fontqueri – Fontkvera bērzlapei kātiņš nekad nav zelta vai citrondzeltens, sporas mazākas. R. laeta – košajai bērzlapei kātiņš balts, aug zem ozoliem, reta.

Īpašas norādes :

Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: