Cepurīte:
4-12 (14) cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, vecumā ieliekta, stingra, vecumā trausla, zaļgana ar zilganu, pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu, vidū bieži tumšāka, izbalējot bālgana ar gludu vai nedaudz rievotu malu un nespodru +_ novelkamu virsmiziņu. Mīkstums stingrs, vēlāk trausls, balts, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas:
bālgans, līdz 8 mm platas, bieži ar rūsganiem traipiņiem, pie kātiņa pieaugušas, +_ sīvas, reti maigas.
Kātiņš:
5-10 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, balts, blīvs vai porains, skārumos dzeltē vai brūnē.
Sporas:
ar nedaudz savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā krēmkrāsā, (5,5)6-9,5(10) x 5-6,7(7)μm.
Trofiskā grupa :
Bērzu un skujkoku mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu, skuju koku un jauktos mežos. smilšainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous, deciduous and mixed forests, on sandy soils, very common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika?, Latvijā ļoti bieži, VII– X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных, лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. exalbicans – bālējošā bērzlape (sk. aprakstu), Siļķu bērzlapes varietātes R. xeramphelina var. olivascens, kura aug zem lapu kokiem un var. elaeodes – zem skuju kokiem, abām kāti var būt sārti, abām +_ jūtama siļķu smaka. Pārējām zaļganajām bērzlapēm lapiņas un sporas dzeltenas, vai arī tās ir ļoti retas un ievērojami mazākas.
Īpašas norādes :
Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.
