pelēklapiņu sēntiņa

Mycena aetitis (Fr.) Quél. (Syn. M. ammoniaca (Fr.: Fr.) Quél. ss. Lange)

Mycena aetitis (Fr.) Quél. attēls

latviski: pelēklapiņu sēntiņa

angliski:

vāciski: Graublättriger Helmling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski: kvapioji šalmabudė

krieviski:

Cepurīte:

0,8-2 cm plata, sākumā pusapaļa vai zvanveida, vēlāk izpletusies līdz plakana, ar lēzenu pauguru, gluda, blāva, caurspīdīgi rievota, higrofāna, mitra - pelēkbrūna, sausa - smilšu krāsā, ar tumšāku centru, un bālāku, ribainu malu. Mīkstums pelēkbrūns, plāns, ar vāju rutku smaržu un mazliet rūgtenu garšu.

Lapiņas:

pelēkas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs pārslainas.

Kātiņš:

2-6 cm garš, 0,1-0,2 cm resns, gluds, spīdīgs, pelēkbrūns, augšdaļā gaišāks un apsarmots, trausls, dobs.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-10,5 x 4-6,5 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi:

Mežmalās, pļavās, ganībās.

Summary:

Litter saprotroph, at the edges of forests, in meadows, pastures, rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, X.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф, на опушках, на лугах, пастбищах, в Латвии редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama sīko izmēru dēļ

Apskati citas sugas: