Cepurīte:
7-12 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ieliekta līdz sekli kausveidīga, tumši violetbrūna līdz okerpelēka, ar tumšākām koncentriskām joslām, kaila, mitra - lipīgi gļotaina, sausa - ar sudrabainu, okerbālganu apsarmi un mazliet spīguļojoša, ar ieritinātu, bāli dzeltenbrūnganu apsarmotu malu. Mīkstums bālgans ar dzeltenīgu nokrāsu, griezumu vietās kļūst sārti violets, trausls, ar vāju augļu smaržu un rūgtenu garšu. Piensula lielā daudzumā, sākumā balta, drīz kļūst sārti violeta, sākumā maiga, vēlāk kodīga un rūgta.
Lapiņas:
bālā okera krāsā, vecumā tumšākas, ar rūsganiem plankumiem, iespiedumu vietās lēnām kļūst sārti violetas, ciešas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš:
4-6 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, ciets, bāli okerbrūns, vēlāk netīri brūngans, iespiedumu vietās ar sārti violetiem plankumiem, pie pamata ar bālganu micēliju, reizēm krokains, ar sīkām bedrītēm ārpusē.
Sporas:
kārpainas un dzeloņainas, ieapaļas, krēmkrāsā, masā dzeltenīgas, 7-8 x 6-7 μm.
Trofiskā grupa :
Mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku un jauktos mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VIII- X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Īpašas norādes :
Ēdama.
