egļu pienaine

Lactarius picinus Fr.

Lactarius picinus Fr. attēls

latviski: egļu pienaine

angliski:

vāciski: Pechschwarzer Milchling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-9 cm plata, sākumā plakani izliekta, ar lēzenu pauguru, vēlāk ieliekta, melngani brūna, malās gaišāka, gluda, samtaina, ar sākumā ieritinātu, vēlāk viļņainu malu. Mīkstums bālgans vai dzeltenīgs, griezumā ar sārtiem plankumiem, ciets, stingrs, ar augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, sīva.

Lapiņas:

netīri baltas līdz okeroranžas, ievainojumu vietās ar melngani brūniem plankumiem, diezgan ciešas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 0,7-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, nereti saliekts un saplacināts, cepurītes krāsā, augšdaļā un pie pamata gaišāks.

Sporas:

Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā netīrā okera krāsā, 8-10 x 7,2-8 μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Egļu mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in spruce forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в еловых лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Lactarius lignyotus -koksnes pienaine, kurai cepurītes centrā ir smails paugurs.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: