eglene

Lactarius scrobiculatus (Scop.: Fr.) Fr.

Lactarius scrobiculatus (Scop.: Fr.) Fr. attēls

latviski: eglene

angliski:

vāciski: Grubiger Milchling

zviedriski:

igauniski: kollapiimik, kollariisikas, võiseen, võivahelik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

7-15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk vidū ieliekta un piltuvveida, citrondzeltena līdz zelta dzeltena, reizēm ar koncentriskām joslām, mitra - gļotaini lipīga, sausa - spīdīga, mala ieliekta, ar pinkainiem matiņiem. Mīkstums bālgani dzeltens, trausls, ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula lielā daudzumā, sīva, balta, saskarē ar gaisu kļūst sēra dzeltena.

Lapiņas:

iedzeltenas, ciešas, elastīgas, gar kātiņu mazliet nolaidenas.

Kātiņš:

4-6 cm garš, 2-3,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, dobs, ar dobumiņiem ārpusē.

Sporas:

sīki kārpainas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, 8-12 x 7-9 μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Egļu mežos, skābās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in spruce forests, on acid soils, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в еловых лесах, на кислых почвах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Lactarius repraesentaneus - meduszvīņu krimilde, kuras piensula saskarē ar gaisu kļūst violeta.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Apskati citas sugas: