Cepurīte:
6-16 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk saplacināta, parasti ar zemu izcilni, vēlāk ar seklu padziļinājumu, gaiši okerdzeltena ar medus dzeltenām zvīņām, iespiedumu vietās kļūst purpurvioleta, mitrā laikā gļotaini lipīga, sausā laikā blāva, ar ieritinātu, pinkainiem matiņiem klātu malu. Mīkstums bāli dzeltens, trausls, ar garšvielu smaržu un gandrīz maigu garšu. Piensula krējuma krāsā, saskarē ar gaisu kļūst violeta, sākumā maiga, vēlāk nedaudz sīva.
Lapiņas:
bāli dzeltenas, iespiedumu vietās kļūst brūni violetas, ciešas, šauras, zarotas, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš:
5-10 cm garš, 1,5-3 cm resns, drukns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, ar dobumiņiem ārpusē, reizēm ar ūdeņainiem pilieniem.
Sporas:
kārpainas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā dzeltenā krēmkrāsā, 9-11 x 7,5-9 μm.
Trofiskā grupa :
Egļu mikorizas sēne.
Biotopi:
Skuju koku un egļu mežos, kaļķainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous and spruce forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā reti, VII- X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных и еловых лесах, в Латвии редко, на известняковых почвах, съедобен.
Līdzīgās sugas:
Lactarius scrobiculatus - eglene, kuras piensula nekļūst violeta.
Īpašas norādes :
Ēdama, piemērota marinēšanai un sālīšanai. Pēc dažu autoru domām indīga.
