dedzinošā pienaine

Lactarius pyrogalus (Bull.: Fr.) Fr. (syn. Lactarius hortensis Velen.)

Lactarius pyrogalus (Bull.: Fr.) Fr. attēls

latviski: dedzinošā pienaine

angliski: Hazel Milk-cap

vāciski: Scharfer Haselmilchling

zviedru: Hasselriska

igauņu: tuliriisikas

lietuviešu:

krievu:

  • lactarius-pyrogalus-bull-fr-fr
  • lactarius-pyrogalus-bull-fr-fr-B

Cepurīte:

3-10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk lēzeni piltuvveida, gaiši līdz tumši pelēka, reizēm nedaudz sarkanbrūna, blāva, gluda, ar tumšākām joslām gar malu, sākumā ar ieliektu, vēlāk iztaisnotu, viļņainu malu, Mīkstums balts, griezumā dzeltē, trausls, ar vāju ābolu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, sākumā maiga, vēlāk dedzinoši sīva, lielā daudzumā.

Lapiņas:

sākumā vaska dzeltenas, vēlāk oranždzeltenas, retas, gar kātiņu nolaidenas vai pieaugušas, ar sacietējušiem piensulas pilieniem ievainojumu vietās.

Kātiņš:

4-6 cm garš, 1-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bāli brūngans, reizēm ekscentrisks.

Sporas:

dzeloņainas, izstiepti elipsoīdas, sārtā okera krāsā, masā dzeltenīgas, 6,5-7,5 x 5,5 μm.

Trofiskā grupa :

Lazdu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, derīga sālīšanai.

Apskati citas sugas: