sarkandzeltaine

Lactarius helvus (Fr.) Fr.

Lactarius helvus (Fr.) Fr. attēls

latviski: sarkandzeltaine

angliski: Liquorice Milk-cap

vāciski: Bruchreizker

zviedru: Lakritsriska

igauņu: sooriisikas, sooseen

lietuviešu:

krievu: серо-розовый млечник

  • lactarius-helvus-fr-fr
  • lactarius-helvus-fr-fr-B

Cepurīte:

4-15 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ieliekta līdz piltuvveida, sarkandzeltena līdz pelēcīgi sarkanīga, vecumā bālējoša, smalki zvīņaini plūksnaina, blāva, bez joslām, ļoti trausla un drupana, sākumā ar ieritinātu, vēlāk iztaisnotu, vecumā ieplaisājušu malu. Mīkstums bālgani dzeltens, trausls, ar kumarīna vai zaļā sieriņa smaržu un maigu garšu. Piensula ūdeņaina, bezkrāsaina, nelielā daudzumā, vecumā tās nav nemaz.

Lapiņas:

sākumā bāli dzeltenīgas, vēlāk sarkanīgi okerdzeltenas, vecumā ar pelēcīgu nokrāsu, ļoti ciešas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas.

Kātiņš:

4-12 cm garš, 0,5-4 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu.

Sporas:

kārpainas, ovālas, sākumā baltas, vēlāk iesārtas, masā dzeltenīgas, 6,5-9 x 5,5-6,5 μm.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros skuju koku mežos, purvos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, bogs, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā ļoti bieži, VIII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, на болотах, в Латвии очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Lactarius rufus (- alksnene, kuras cepurīte ir tumšāka, piensula sīva, balta.

Īpašas norādes :

Lietojama kā garšviela nelielos daudzumos, sažāvēta un saberzta pulverī pie mērcēm un zupām. Lietota svaigi sagatavota un lielākos daudzumos izraisa gremošanas traucējumus.

Apskati citas sugas: