baltvioletā tīmeklene

Cortinarius alboviolaceus (Pers.: Fr.) Fr. (syn. Inoloma alboviolaceum (Pers.) Fr.)

Cortinarius alboviolaceus (Pers.: Fr.) Fr. attēls

latviski: baltvioletā tīmeklene

angliski: Silvery Violet Web-cap

vāciski: Weißvioletter Dickfuß

zviedriski:

igauniski: valkjas vöödik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-9 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, ar lēzenu pauguru, sausa, zīdaina, balti vai pelēcīgi violeta, vēlāk bālgana vai bālā okera krāsā. Tīmeklis ļoti izteikts, sudrabpelēks. Mīkstums pelēcīgi violets, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

sākumā bāli pelēcīgi violetas vai zilganpelēkas, vēlāk okera vai rūsganā okera krāsā, diezgan plānas, vidēji retas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

5-10 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, pie pamata paresnināts, zīdains, bāli pelēcīgi violets, ar vienu vai vairākām bālganām joslām.

Sporas:

smalki kārpainas, elipsoīdas - mandeļveida, masā okerrūsganas, 7,5-9 x 5-6 μm.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in mixed forests, common, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VIII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: