apšu pienaine

Lactarius controversus (Pers.: Fr.) Fr.

Lactarius controversus (Pers.: Fr.) Fr. attēls

latviski: apšu pienaine

angliski: Willow Milk-cap

vāciski: Rosascheckiger Milchling

zviedriski:

igauniski: roosa riisikas

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

10-30 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ieliekta, reizēm piltuvveida, balta vai ziloņkaula krāsā, bieži ar neregulāriem bāli rožainiem plankumiem, malā ar gaišpelēkām un sārtām joslām, mitra - gļotaini lipīga, sausa -spīdīga, vēlāk kaila un gluda, cieta, drupana, bieza. Mala sākumā ieritināta, vēlāk izpletusies, viļņaina, mazliet tūbaina. Mīkstums bālgans, zem virsmiziņas iesārts, trausls, ar vāju augļu smaržu un sākumā rūgtu, vēlāk dedzinoši sīvu garšu. Piensula nemainīgi balta, sīva, bieži rūgta.

Lapiņas:

bālgani sārtas, ļoti ciešas, diezgan plānas, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

2,5-5 cm garš, 1,5-4,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bieži ekscentrisks, bālgans, ar bāli sārtiem vai bāli violetiem plankumiem, iespiedumu vietās dzeltē, augšdaļā mazliet pārslains, vēlāk kails, gluds.

Sporas:

dzeloņainas, elipsoīdas, krēmkrāsā, masā ar sārtu nokrāsu, 6-8 x 5-6 μm.

Trofiskā grupa :

Apšu mikorizas sēne.

Biotopi:

Jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in mixed forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, derīga sālīšanai.

Apskati citas sugas: