ūdensjoslu pienaine

Lactarius aquizonatus Kytov.

Lactarius aquizonatus Kytov. attēls

latviski: ūdensjoslu pienaine

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

9-20 cm plata, sākumā ieliekta, vēlāk piltuvveida, balta līdz bāli dzeltenīga, ar šaurām, ūdeņainām, caurspīdīgām, koncentriskām joslām, klāta ar pieguļošām, baltām, vēlāk dzeltenīgām zvīņām, kas mitrumā uzbriest un veido želatīnveida slāni. Mīkstums bālgans, trausls, ar augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, vēlāk kļūst dzeltenīga, sīva.

Lapiņas:

laškrāsā, ciešas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

4-6 cm garš, 1,5-2,5 cm resns, cilindrisks, dobs, ar sīkām bedrītēm un plankumiem, cepurītes krāsā.

Sporas:

kārpainas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-9 x 5-6 μm.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, VIII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: