piparu rubīnbeka

Chalciporus piperatus (Bull.: Fr.) Bat. (syn. Suillus piperatus (Bull.: Fr.) O. Kuntze – Boletus piperatus (Bull.: Fr.) O. Kuntze)

Chalciporus piperatus (Bull.: Fr.) Bat. attēls

latviski: piparu rubīnbeka

angliski: Peppery Bolete

vāciski: Pfefferröhrling

zviedriski: Pepparsopp

igauniski: pipar-punatatik, piparpuravik, pipar­tatik

lietuviski: kartusis pipirbaravykis

krieviski:

Cepurīte:

2-5 cm plata, plakani izliekta, vēlāk polsterveida, dzeltenbrūna līdz kanēļbrūna, mitrā laikā gļotaina, sausa spīdīga. Mīkstums gaiši dzeltens, griezumā nezilē, ar neizteiktu smaržu un dedzinošu piparu garšu.

Stobriņi:

kātiņam pieguloši vai nedaudz nolaideni, sarkanbrūni, ar platām, stūrainām atverēm.

Kātiņš:

2-6 cm garš, 1-2 cm resns, uz leju sašaurināts, cepurītes krāsā, pie pamata dzeltens, griezumā koši hroma dzeltens, pie pamata ar dzelteniem micēlija pinumiem.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā rūsas brūnas, 9-12 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, common in Latvia, inedible.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, часто, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

Chalciporus rubinus - sarkanā rubīnbeka, kuras stobriņi ir tumši sarkani.

Īpašas norādes :

Neēdama, lietojama tikai kā garšviela piparu vietā.

Apskati citas sugas: